Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju paaugstināšanu varot salīdzināt ar «stopkrāna» noraušanu vilcienam, kas tikko uzsācis kustību – tikai vilciena vietā ir Latvijas ekonomika,» uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme - Grende.

«Uzņēmēji izprot nepieciešamību veikt valsts budžeta konsolidāciju, lai arī katrs valsts izdevumu samazinājums nozīmē gausāku ekonomikas atveseļošanos. Tomēr skumji ir tas, ka valdība izvēlas iet vieglāko ceļu, nerēķinoties ar sekām, kādas likmju paaugstināšana radīs Latvijas ražotājiem un tirgotājiem.»

LTRK Nodokļu un nodevu darba grupā uzņēmēji ir veikuši aprēķinu valdības iespējamo lēmumu ietekmei uz katru Latvijas iedzīvotāju. «Pēc PVN pamatlikmes palielināšanas, plānoto izmaiņu iedzīvotāju ienākuma nodoklī īstenošanas katram Latvijas iedzīvotājam mēnesī uz rokas paliks par 2-5 Ls mazāk nekā šobrīd,» norāda LTRK nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune.
LTRK jau iepriekš pauda viedokli, ka jebkāda nodokļu paaugstināšana ir iespējama tikai tad, ja pati valdība ir izdarījusi «mājas darbus», proti, rūpīgi izvērtējusi visas iespējas samazināt tēriņus publiskajā sektorā, kas diemžēl neesot izdarīts.

Savukārt Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda: «PVN likmes palielināšana pati par sevi nav strukturālā reforma, jo neuzlabos valsts sniegto pakalpojumu efektivitāti, kas patlaban negatīvi ietekmē nodokļu maksāšanas disciplīnu. PVN likmes palielināšana kopumā gan dos pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo to maksā neatkarīgi no ienākumu gūšanas veida, proti, PVN maksā arī tie, kas gūst ienākumus pelēkajā ekonomikā.»

Tomēr viņš uzskata, ka saprātīgāk būtu atcelt samazināto PVN likmi, jo tā šobrīd pildot sociālā atbalsta funkciju un kropļojot tirgu. Savukārt palielinātās PVN likmes palielinās inflāciju un mazinās iedzīvotāju pirktspēju, kas mazāk turīgiem iedzīvotājiem esot jākompensē, jo viņi šo palielinājumu izjutīšot vissāpīgāk.