Viņa skaidro, ka valsts pārvaldes reorganizācijas gaitā VID nodokļu kontroles darbinieku skaits samazināts par aptuveni piekto daļu. No 700 nodokļu kontrolieriem palikuši 550, turklāt ir brīvas darbavietas, jo par maksāto algu tik atbildīgu darbu negrib uzņemties.

Patlaban starp nodokļu nemaksātājiem esot ļoti daudz privātpersonu, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli. VID atklājis, ka 2008. gadā valstī bijis aptuveni 14 tūkst. privātpersonu, kuras veikušas nereģistrētu saimniecisko darbību, un vairāk nekā 10 tūkst. tādas, kuru izdevumi ievērojami pārsniedza ienākumus. Te gan runa esot nevis par tām privātpersonām, kurām ir kādi sīki nodokļu pārkāpumi, bet par tām, kuras dzīvo savrupmājās, braukā dārgās automašīnās un kuru pārkāpumi duroties acīs, bilst I.Pētersone.

«VID izmanto visas likumos noteiktās iespējas. Taču nereti nav pret ko vērst piedziņu, jo ne šīm fiziskajām, ne juridiskajām personām nekā nav: ne nekustamā, ne kustamā īpašuma, norēķinu konti tukši. Turklāt ir iespēja to ļaunprātīgi izmantot, proti, nesamaksājot parādus pret valsti, parādnieks var iet uz Uzņēmumu reģistru reģistrēt jaunu uzņēmumu, tā turpinot bezgalīgi,» skaidro Nodokļu kontroles pārvaldes direktore.

Visgrūtāk esot izkontrolēt aploksnēs maksātās algas. Precīzāk, iegūt pierādījumus tam, cik šī aploksne bijusi bieza. Ar administratīvām metodēm noteikt to neesot iespējams. Protams, VID esot lielas aizdomas par daudziem uzņēmumiem, kuri pēc dokumentiem maksājuši darbiniekiem atalgojumu minimālās algas apmērā, pārējo aploksnē. Bet ar to vien nepietiekot. Vajag pierādījumus tam, ka citas, daudz lielākas summas tiek maksātas aploksnēs.

VID dati liecina, ka uz 1.septembri lielākie parādnieki, kuru parādu kopsummas pārsniedza 300 tūkst. Ls bija – SIA ZTT (4,3 milj. Ls), SIA Applied researches (4,3 milj. Ls), SIA Būve interiors 1 (3,7 milj. Ls). Savukārt ceturto, piekto un sesto vietu ieņem prvātpersonas: Jurijs Šabaļins (2,7 milj. Ls), Guntars Kramēns (2,7 milj. Ls) un Andrejs Danengiršs (2,6 milj. Ls).