«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.  

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Salmu muzejs un darbnīca

Laiks pievērsties radošajai darbībai parādījās, kad bērni bija mazi. K.Zihmane-Rītiņa atceras, ka toreiz rokdarbniecība vēl nebija tik populāra Latvijā, kā tas ir šodien. Par rokdarbu materiāliem tolaik kalpoja viss, kas gadījās pa rokai, tai skaitā arī mājas nelaiķa mīluļa truša gardums - siens. Pamēģinot no siena izveidot figūriņas, Kristīne saprata, ka tas ir ļoti interesants materiāls. Šai atklāsmei sekoja tāda kā radošā eksplozija, kas pārņēma arī Juri. Abi sāka darināt putnus, rūķus, pūķus un citas radības.

Līdz ar lielāko radīto darbu apjomu meistari sāka piedalīties dažos amatniecības tirdziņos, kur viņus pamanīja citi muzeji, aicinot darbus izstādīt un tā dzima «Salmu lietas». Taču, lai rastu vietu, kur uzglabāt izveidotās skulptūras, pāris secināja, ka jāizveido pašiem sava izstāžu zāle. Tas bija divu nedēļu jautājums, līdz pašu Tukuma dzīvojamās mājas augšstāvā tapa pirmā muzeja telpa.

Muzejā var aplūkot visdažādāko tēmu darbus - raganas; kuģus u.c. Paši radījuši un iekārtojuši apgaismotas instalācijas muzeja ekspozīciju izvietošanai. «Salmu darbnīcas un muzeja izveide bija mērķtiecīgs gājiens - tad neatlika laika nekam citam. Kā arī, lai pierastu, ka mājas ir muzejs un līdz ar to arī apmeklētāji, pagājuši vairāki gadi», atceras meistare. Tieši sākot strādāt un aicinot apmeklētājus, veidojās pieredze un tapa skaidrs kā attīstīties tālāk.

Kristīnei ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, lai gan nācies iepazīt dažādas viņu puses. Pēdējos gados ir palielinājies to apmeklētāju skaits, kas ierodas lielas intereses vadīti, nevis tikai sporta pēc. K.Zihmane-Rītiņa stāsta, ka apmeklējums katru gadu ļoti atšķiras: «Nekad  nevar paredzēt, kad būs ļoti daudz vai maz apmeklētāju». 2018.gadā «Salmu darbnīcā» viesojušies ļoti daudz tūristu no Krievijas. Šogad apmeklētāju vidū ir daudz lietuvieši, igauņi un vācieši. Par muzeja apmeklētājiem kļūst liela daļa Tukuma viesu, un ir arī tādi apmeklētāji, kas speciāli brauc pie meistariem no citām pilsētām.

Muzejā apskatāmās skulptūras nav iegādājamas. Sākotnēji šo to no apskatei redzamajām skulptūrām saimnieki atļāva pirkt, taču pēc tam pašiem nebija interesanti radīt līdzīgas lietas atkārtoti, lai atjaunotu ekspozīciju.

Papildus ienākumus palīdz nodrošināt «Salmu darbnīcā» rīkotās nodarbības. Kad meistari sāka piedāvāt šādu iespēju, pārsvarā ieradās pedagogi, taču tagad populāri tas kļuvis arī skolēnu un citu interesentu vidū. 

Skulptūras pēc pasūtījuma

Pēc pasūtījuma abi meistari piedāvā izgatavot teju jebko. Kā vienu no ievērības cienīgākajiem pēdējā laika pasūtījumiem viņi min pagājušajiem Ziemassvētkiem darinātos egles dekorus Rīgas Doma laukuma eglei. «Salmu darbnīcas» klienti ir ļoti dažādi, to vidū ir gan uzņēmēji, gan privāti kolekcionāri. Uzņēmējiem salmu figūras kalpo kā vides reklāmas un dekori. Salmu meistari izgatavo arī jumtus nojumēm, kas izplatītas stendu iekārtošanai. Lai gan salmi nav tie izturīgākie materiāli, skulptūras un citus izstrādājumus ir iespējams atjaunot.

Pasūtījumu cena ir atkarīga no tā, ko pasūtītājs vēlas, un cik sarežģīts būs darbs. Arī apģērba izgatavošana figūrām nozīmē papildus izmaksas. Ja pasūtītāja budžets ir ierobežots, tad meistari skatās, kāda izmēra figūras var tādā cenu kategorijā piedāvāt, taču kompromisus savos darbos nemeklē. «Citreiz mēs no sevis atdodam vairāk, nekā esam saņēmuši, bet mums tas ir svarīgi nevis tāpēc, lai par mums kaut ko labu teiktu, bet tā ir mūsu pašu sirdsapziņa. Laba darba kvalitāte ir attieksme pret savu klientu un arī sevi pašu,» teic Kristīne. 

Meistari cenšas sekot līdzi sezonalitātei, piemēram, Lieldienās zaķus pārdodot par zemākām cenām. Tiesa, ne vienmēr visi ir gatavi ieguldīt dekoros, jo neredz kādu labumu tie varētu nest. Ik pa laikam par cenām kāds pakaulējas.

Privāto pasūtījumu izpilde veido apmēram pusi no «Salmu lietu» ienākumiem, blakus ienākumiem no tūristu plūsmas un praktisko nodarbību vadīšanas. Tieši ziemas periodā top lielākā daļa pasūtījumu, bet vasara tiek, galvenokārt, veltīta tūrismam. Lielās skulptūras abi veido kopā, turklāt šādu eksponātu izveide var ilgt pat pusgada garumā.

Uzņēmēji līdz šim nav piesaistījuši Eiropas vai valsts finansējumu, rakstījuši projektus. Viss tika radīts pašu līdzekļiem, attīstot muzeju no līdzekļiem, laikā, kad pāris vēl paralēli strādāja savos darbos. Šobrīd darbiniekus nolīgt nešķiet īsti praktiski - lai gan tas pavērtu iespējas salmu suvenīrus tirgot plašākā līmenī, uzņēmēju ieskatā tas nebūtu izdevīgi. Par lielo pasūtījumu izgatavošanu Kristīne ir pārliecināta, ka to izgatavošana rit labi un tā tas arī turpināsies, jo atrasts gan pareizais veids, gan klientūra.