Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Saimniecība darbu uzsāka 2008. gadā, kopš tā laika papildinot gan piedāvājumu tūristiem, gan attīstot biznesa vadību. Pirms gada ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību dārzā tapa tējnīca, kurā viesiem piedāvāt gan tējas degustācijai, gan pusdienas. Tammes dārzniecībā darbojas mājas kafejnīca - tādas Igaunijā ir izplatītas. H.Viedenhofas pašas gatavota maltīte, kurā ietilpst vistas gaļa marinādē, sautēti dārzeņi, deserts un zāļu tēja, maksā 23 eiro personai. Saimnieces ceptie āboli ir kļuvuši par delikatesi japāņu tūristu vidū, kas ir gana izvēlīgi ēdāji. Pateicoties labajām atsauksmēm, pie viņas iegriežas arvien jaunas tūristu grupas no Japānas. Ik sezonu, kas ilgst no maija līdz oktobrim, saimniecību kopumā apmeklē apmēram 1000 viesi.

Gadu gaitā attīstot savu zīmolu, Tammes dārzniecības produkcija nemanāmi ir kļuvusi par labu piemēru suvenīru veidošanā un tirdzniecībā visā Igaunijā. Produkti ir iegādājami dažādos veikalu tīklos, tai skaitā īpaši iecienīti tie kļuvuši arī Tallinas lidostā. Lai gan jau tagad saimniecība atzīta par bioloģisku, tās produktiem nav piešķirts attiecīgais marķējums, bet H.Viedenhofa atklāj, ka ir ceļā uz to. Arī tas ir veids, kā piesaistīt pircēju uzmanību un pamatot cenas kāpumu. Saimniecība šobrīd aktīvi strādā, lai popularizētu savu piedāvājumu vietējo uzņēmumu vidū, veidojot korporatīvo dāvanu piedāvājumu.

H.Viedenhofa stāsta, ka aptiekas pēdējo gadu laikā strauji ir samazinājušas piedāvāto cenu zālīšu audzētājiem. Tādas cenas, kā viņi vēlētos, saimniecība nevar garantēt, tādēļ aptiekām produkcija netiek piedāvāta. 

Saimnieces gadu laikā gūtā mācība ir tāda, ka attīstība ir iespējama tikai sadarbojoties. Pirmsākumos viņa paļāvās tikai uz saviem spēkiem: lasīja ābolus, sēja burkānus un ravēja sīpolus. Tagad daļu no plaši izplatītiem augiem un dārzeņiem viņa iepērk no kaimiņiem un tuvējām bioloģiskām saimniecībām, izmanto arī to, kas izaudzis mežā.

Konkurence šajā nišā esot zema, jo ārstniecības augu audzēšana un pārdošana vēl joprojām ir gana specifiska. Ne visi, kas to mēģina, iet dziļumā, piedāvājot tik plašu produkciju, stāsta H.Viedenhofa.