Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Ar izcilību pabeidzot kursus, viņa izgājusi arī obligāto praksi, strādājusi par šuvēju, izgatavojot svārkus, kleitas, mēteļus, pat pārvalkus āra mēbelēm. «Šajā laikā pie mums uz šūšanas darbnīcu nāca arī jaunās māmiņas un prasīja, vai būtu iespējams uzšūt apģērbu, kuru valkājot ir ērti pabarot mazuli. Pētot apģērbu piedāvājumu, secināju, ka patiešām šajā segmentā trūkst skaistu un gaumīgu apģērbu,» atceras S. Oldere - Haitina.

Nost ar slēpšanos

Tā kā S. Olderei - Haitinai bija attiecīgā izglītība, viņai piedāvāja iesaistīties NVA aktīvā atbalsta Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, kas tika īstenots ar ES fondu finansējumu. Tas paredzēja piedalīties konkursā ar savu biznesa ideju, uzrakstot biznesa plānu un iegūstot finansējumu idejas īstenošanai. «Tā ietvaros nopietnai komisijai bija jāpierāda, ka mana ideja ir dzīvotspējīga, tāpēc sāku padziļināti pētīt tirgus piedāvājumu un to, kādu sabiedrības problēmu mana ideja var palīdzēt atrisināt. Bērniņa gaidīšanas un zīdīšanas laikā sievietes vēlme būt sievišķīgai, skaistai un savam vīrietim iekārojamai tikai pieaug. Tāpēc vēlējos radīt apģērbu, kas piepilda šo sievietes vēlmi un tajā pašā laikā ir praktisks un ērts. Tā radās ideja par īpašu barojošo māmiņu apģērbu kolekciju, kas ļauj brīvi, t.i., bez «slēpšanās», tajā pašā laikā saglabājot intimitāti, pabarot savu mazuli ar krūti arī sabiedriskā vietā. Jūs noteikti zināt, ka apkārtējos zīdaiņa barošana sabiedriskā vietā izraisa dažādu attieksmi – vieni ir vienaldzīgi, citus šis skats mulsina vai pat traucē. Arī pašai sievietei atkailināta ķermeņa augšdaļa un krūts var radīt diskomfortu un lieku stresu, likt justies neērti un nebrīvi, kas nelabvēlīgi ietekmē mātes un bērna veselību. Tāpēc sāku modelēt un konstruēt kleitas gan ar paceļamo augšdaļu, gan ar slēptajiem rāvējslēdzējiem, kas ļautu māmiņai pabarot savu bērnu, neviena netraucētai, kā arī netraucējot citus. Un, kas ir vēl nozīmīgāk, – saglabājot mātes un bērna saskarsmi barošanas laikā,» skaidro S. Oldere - Haitina. Viņas projekts bija viens no pieciem, kas saņēma finansiālu atbalstu. Sākot projektu, modeļu izstrādes posms bijis visilgākais, jo S. Oldere - Haitina vēlējusies, lai kleitas ir funkcionālas, bet tajā pašā laikā – ar «noslēpumu», par kuru apkārtējie pat neiedomājas. «Slēptie rāvējslēdzēji, kurus iestrādā kleitas augšdaļā slīpi, imitējot t.s. krūts iešuves, tiešām bija mans know-how, ar ko lepojos,» viņa teic. Tā sācies zīmola Divas pēdas stāsts, kurš turpinās nu jau trīs gadus.

Pagaidām – pašnodarbinātā

Runājot par uzņēmējdarbības formu, S. Oldere - Haitina stāsta, ka 2016. gada augustā reģistrējusies kā pašnodarbinātā: «Ar NVA atbalstu varēju sākt vai nu komercdarbību, vai strādāt kā pašnodarbinātā. Izvērtēju visus plusus un mīnusus un izlēmu, ka šī uzņēmējdarbības forma būs piemērotākā sākumam, jo nav vajadzīgas lielas investīcijas darbības sākšanai, ir vienkāršota grāmatvedības un atskaišu sistēma. Ņemot vērā augsto nomas cenu ražošanas un veikalu telpām, nolēmu, ka sākotnējai darbības nodrošināšanai nav nepieciešami papildu izdevumi un varu izmantot ģimenes rīcībā esošās privātmājas telpas, izveidojot darbnīcu vienā no tām.»

Lielāko daļu investīciju – trīs tūkstošus eiro – veidoja NVA finansējums iekārtu, dažādu audumu un diegu iegādei, kuri tika izlietoti produktu paraugu izgatavošanai. «Ieguldīju arī savus privātos līdzekļus. Tomēr vislielākās investīcijas ir laiks. Ar to jārēķinās visiem, kuri uzsāk savu mazo biznesu. Ļoti palīdzēja NVA finansējums, kad sešus mēnešus tika maksāta nauda minimālās algas apmērā un varēju neuztraukties, vai rīt būs, ko ēst, bet vairāk laika veltīt projekta īstenošanai. Tiesa, šo minimālās algas slieksni izdevās pārkāpt tikai pēc aptuveni gada, bet šobrīd jau varu izmaksāt algas diviem uzņēmuma darbiniekiem un divām šuvējām, ar kurām ir noslēgti ārpakalpojuma līgumi. Protams, tas ne tuvu nav maksimums, ko vēlos sasniegt, bet tālāka attīstība prasa jaunus ieguldījumus, tāpēc šobrīd domāju gan par uzņēmējdarbības formām, gan par jauniem finansējuma avotiem,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Ģimenes bizness

Pašā sākumā S. Oldere - Haitina strādājusi viena, gan izstrādājot apģērbus, gan šujot, gan pārdodot, taču, pieaugot pieprasījumam, viena vairs nav spējusi izpildīt visus pasūtījumus. «Meklēju palīgus, diemžēl tajā laikā nevarēju atrast šuvējas, kas atbilstu manām prasībām, jo man ļoti svarīga ir darba izpildes kvalitāte. Šajā situācijā ļoti lielu atbalstu saņēmu no ģimenes locekļiem, kuri mani atbalstīja ne tikai morāli, bet arī praktiski. Kādā ļoti vēlā vakarā, kad vairs bezspēkā nevarēju pat noturēt šķēres rokā, vīrs jautāja: «Nu, kas tev tur jādara?» Tā iesaistīju arī viņu, pārvēršot savu ideju par ģimenes biznesu. Vīrs, kuram ir augstākā izglītība uzņēmējdarbībā, jau palīdzēja man veikt finansiālus aprēķinus biznesa plānam, kā arī sakārtot visus juridiskos un grāmatvedības jautājumus, bet tagad viņam nācās ņemt rokās arī šķēres un sēsties pie overloka, lai pasūtījumus varētu izpildīt ātrāk un palielinātu pārdošanas apjomus,» atceras S. Oldere - Haitina.

Kleitas ar caurumiem

Sākot projekta īstenošanu, viņa saskārusies ar to, ka Latvijas tirgū ir ļoti mazs piedāvājums kvalitatīviem trikotāžas audumiem par pieejamu cenu. «Kokvilnas trikotāžu izvēlējos, jo audums ir staipīgs, pielāgojas augumam, kas ir ļoti svarīgi māmiņām, kurām ķermeņa aprises mainās zīdīšanas laikā. Akcentu liku arī uz kvalitāti un auduma ekoloģiskumu. Latvijā 2016. gadā tādu audumu gandrīz nebija,» stāsta uzņēmēja. Tad sekojuši nākamie izaicinājumi, jo cilvēkiem bijis jāskaidro, kāpēc skaistajās kleitās ir «caurumi». S. Oldere - Haitina lēš, ka bija jāiegulda liels darbs vairāk nekā gada garumā, lai Latvijas tirgu sagatavotu šādam apģērbam un vārdu salikums «barošanas kleitas» neizraisītu izbrīnu un nesaprašanu. «Mēs patiesībā mainījām paradigmu, ka sieviete pēc dzemdībām ir tikai mamma, kura staigā neizteiksmīgā apģērbā un nejūtas vairs skaista un pievilcīga,» viņa teic ar lepnumu. Jautājums par audumiem gan joprojām ir aktuāls, jo kopētāju ir daudz – visu laiku jāmeklē veidi, kā atšķirties no citiem, un audumi ir viens no tiem.

Divas pēdas produkciju pērk jaunās māmiņas ne tikai no Latvijas, bet arī no tām valstīm, kur šobrīd dzīvo vai strādā mūsu tautieši, piemēram, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Igaunijas. «Šobrīd esam izauguši jau tik tālu, ka raksta pieprasījumus arī angļu valodā. Tātad esam pamanīti Eiropā,» saka S. Oldere - Haitina.

Idejas zog

Sākot biznesu pirms trim gadiem, Latvijā konkurentu nav bijis. «Nebiju rēķinājusies, ka burtiski pēc mēneša, kad biju parādījusi tirgum savus pirmos modeļus, mūs nokopēs un kā savu ideju pasniegs cits uzņēmums, kuram bija lielāka auditorija. No sadarbības partneriem un draugiem uzzināju, ka rīcība bijusi ļoti netaktiska, jo tika nopirkts mūsu modelis, izārdīts un paņemta piegrieztne. Par to, ka tā bija mūsējā, pārliecinājos arī pati, jo modelis, kas tika nopirkts, vēl nebija līdz galam pielāgots, tādēļ uzšūt tieši tādu pašu ar tādu pašu kļūdu nebūtu bijis iespējams. Diemžēl ir jārēķinās, ka labās idejas tiek kopētas, pat līdz tādam absurdam, ka kopē mārketinga tekstus, modeļus un audumu salikumus. Atklāti sakot, tas bija sāpīgi un ļoti nepatīkami. Es zināju, ka parādīsies konkurenti, un mani tas nebiedēja, bet negaidīju, ka tik ātri un ar tādām metodēm,» brīdina S. Oldere - Haitina.

Rada atkarību

Zīmola mērķauditorija ir māmiņas ar vidējiem un augstiem ienākumiem, jo apģērbu pašizmaksa ir salīdzinoši augsta. Ir sievietes, kuras atļaujas sev nopirkt vienu kleitu, bet ir arī tādas, kas vēlas pārkārtot garderobi un atzīst, ka «ir izveidojusies atkarība no kleitiņām». Māmiņas tagad biežāk izvēlas krāsainu apģērbu, tomēr vairāk dominē pasteļtoņi. Pieprasītas ir taisnas kleitas, jo tās ir ērtas, var vilkt gan kombinācijā ar kedām, gan ar kurpēm.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.