Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Uzņēmēji ir īsteni Kurzemes patrioti, līdz ar to arī grauzdētavā tapušā produkta zīmols izvēlēts par godu šai Latvijas pusei. Proti, vārds «Curonia» latīņu valodā nozīmē Kurzeme, bet zīmolā attēlotais kuģis ir līdzīgs tam, ar kādu savulaik pārvietojās diženais XVII gs. Kuldīgā dzimušais uzņēmējs hercogs Jēkabs, kurš bija viens no pirmajiem, kurš Kurzemē izplatīja kafiju.

##Pašu spēkiem

Abi uzņēmēji atzīst, ka līdz šim lielākais biznesa sākšanas klupšanas akmens bijusi nepietiekamā naudas aprite. «Bankā kredītu dabūt nav iespējams, līdz ar to iztiekam ar pašu līdzekļiem, esam piesaistījuši arī Eiropas Savienības struktūrfonda līdzfinansējumu un izmantojam Kuldīgas biznesa inkubatora sniegto atbalstu. Līdz šim lielākās investīcijas bijušas kafijas grauzdēšanas tehnikas iegādē, un šim nolūkam novirzīti aptuveni 50 tūkst. eiro. Vēl mēs līdzās grauzdētavai veidojam kafejnīcu, kas durvis vērs novembrī, un arī tās izveidē un virtuves tehnikas iegādē nepieciešami ieguldījumi. Provizoriski būs vajadzīgi kādi 100 tūkst. eiro,» atklāj uzņēmuma valdes loceklis Ingmārs Lādens.

Uzņēmēju prātus bažīgus dara komandas nokomplektēšana. I. Lādens spriež, ka viesmīļus ar vai bez zināšanām būs diezgan reāli atrast, taču lielākās problēmas būs ar pavāra piesaistīšanu. Viņaprāt, darbiniekus vajadzētu meklēt no vietējo pulka, jo cilvēkiem varētu šķist apgrūtinoši uz darbu mērot garāku ceļu no apkārtējām pilsētām vai ciemiem. Taujāti, vai Kuldīgā kafejnīcu un restorānu segments jau nav piesātināts, abi teic, ka aktīvajā vasaras sezonā, kad pilsētā viesojas ļoti daudz gan Latvijas ceļotāju, gan ārvalstu viesu, ēdināšanas jomas uzņēmumiem ir darba pilnas rokas, un to apmeklētājiem pēc kārotās pusdienu porcijas jāgaida vismaz stunda. Protams, atšķirīga apmeklētāju aprite ir rudenī un ziemā, bet arī tad pilsēta domā, kā piesaistīt viesus. Tāpat kā Rīgā, arī Kuldīgā rudenī un pavasarī tiek rīkota Restorānu nedēļa, kas ir vēl viens magnēts atbraukt līdz šai Kurzemes pērlei, lai ieturētu gardu maltīti un pie reizes izstaigātu pilsētu un novērtētu, kas tajā jauns.

Visu rakstu Uz Kuldīgu pēc kafijas buķetes lasiet 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.