«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijis svarīgi, lai viss ir estētiski, – skaists galda klājums, mājas iekārtojums,» saka Katrīna. Tāpēc viņa nonāca Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), tobrīd vēl īsti nezinot, kas būs tas, ar ko nodarbosies, bet viņai bija vēlme radīt. Katrīna izvēlējās keramiku, bet tā bija visai pēkšņa ideja, jo bērnībā māls un veidošana patiesi nepatika. «Trešajā kursā, kad sākās darbs ar porcelānu, es sapratu – tas ir mans! Mani piesaista šī materiāla cimperlīgums un iespēja to savaldīt. No porcelāna var izveidot jebko – var uztaisīt jebkādu formu un izliet to porcelānā. Man patīk porcelāna smalkums. Neviens cits keramikas materiāls nav tik eleganti viegls,» raksturo Katrīna.

Pēc RDMV loģiski sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, un pērn Katrīna absolvēja keramikas nodaļu. «RDMV ielika pamatus, ļāva iepazīt materiālus, bet akadēmijā apguvu tehnoloģisko pusi. Mācījāmies visu par glazūru sastāvu, kā tās jaukt, izmēģinājām dažādus dedzinājuma veidus utt.,» stāsta Katrīna.

Akadēmijā māksliniekiem netiekot mācīta uzņēmējdarbība vai mārketings, bet ir iespēja citās augstskolās tos apgūt kā izvēles priekšmetus. «Māksla akadēmijā ir ļoti augstā un labā līmenī, bet pieklibo biznesa puse. Domāju, ka ir ļoti svarīgi mācīt māksliniekiem biznesu. Redzu, cik fantastisks talants un liels potenciāls ir maniem vienaudžiem, bet gribas teikt, ka liels procents no viņiem nezina, ko ar to iesākt, – kā un kam pārdot. Ja man nebūtu vecāki, kuri šos pamatus ielika, tad es noteikti vēl tagad šaubītos, vai sākt. Nebūt nav vienkārši sākt biznesu, tas prasa lielu drosmi un atbalstu. Tāpēc es ļoti novērtēju savu ģimeni, kas ir mani lielākie kritiķi un atbalstītāji reizē. Bez tās es to nebūtu paveikusi,» uzsver Katrīna.

Viņa ir patentmaksas maksātāja, kas, keramiķes skatījumā, ir ļoti labs statuss jaunajiem uzņēmējiem, kuri strādā šajā vai kādā no konkrētajā formā atbalstītajām nozarēm. «Sākumā biju pašnodarbinātā, bet tas man kā māksliniecei likās pārāk sarežģīti. Māksliniekiem – vismaz man – papīru lietas nav tuvas,» viņa smej.

«Ir pagājis pirmais gads, kad uz pilnu slodzi strādāju savā darbnīcā,» teic Katrīna. Pirms pieciem gadiem, absolvējot RDMV, vecāku atbalstīta, viņa nopirka pirmo krāsni, un visu laiku paralēli studijām ir strādājusi savā darbnīcā. «Mamma iedrošināja pamēģināt. Pamēģināju, un tagad man jau ir savs pastāvīgo klientu loks, tiem pievienojas jauni un jauni pircēji,» saka Katrīna. Viņas pirmā darbnīca bija vecāku mājās Līgatnes novadā. «Sapņoju, ka man būs plaša darbnīca, kur varēšu «ieskrieties», un sapnis piepildījās. Tagad strādāju 250 m2 plašās telpās Rīgā. Lai kā man patiktu dzīve ārpus galvaspilsētas, mani klienti lielākoties ir no Rīgas, Pierīgas un, lai atspertos, man jābūt šeit,» viņa teic.

Keramiķei ambīcijas ir lielas, un kādudien Katrīna gribētu ražotni – nevis lielu rūpnīcu, bet nelielu ražotni, kurā joprojām būtu saglabāts roku darbs. «Man ļoti patīk, ka visas krūzes nav vienādas, katra ir unikāla – punktiņu skaits nav vienāds, katra ir citādi deformējusies. Tas man šķiet ļoti šarmanti,» saka Katrīna.

Visu rakstu lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.