Tā pamatideja ir ar roku darbu radīt latviskus un oriģinālus aksesuārus. Produkti ir dabai draudzīgi, jo izgatavoti no vintage tekstila vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Pirms tam radīts vēl viens zīmols – Knits –, ar kuru Lilita pārdod pašas adītas zeķes un cimdus no Latvijas aitu vilnas.

Izvēlas mierīgos toņus

«Tagad dzīvoju laukos, kur nav lielu iespēju atrast darbu un arī izbraukāt, piemēram, uz Liepāju. Tāpēc jāmeklē iespējas sevi nodarbināt pašai,» Lilita saka. Viņa kopā ar vīru no Rīgas pārcēlusies uz Grobiņas novada Gaviezes pagastu. Pagājušajā ziemā, gatavojoties Ziemassvētkiem, dāvanām sāka adīt zeķes un cimdus. No tā radās ideja par savu zīmolu, kam deva vārdu Knits, un adījumus viņa rada latviskus no A līdz Z. «Aita tepat, Latvijas pļavās ganījusies, vilna, kas nocirpta, tepat pārstrādāta, radīts dizains un tapis produkts, kas tālāk sāk ceļu pie pircēja,» viņa raksturo.

Tā kā Lilita ir tekstilmāksliniece, vilnu un tās īpašības pētījusi vismaz divus gadus. Saviem darbiem viņa pārsvarā izvēlas mierīgos toņus, arī tie asociējas ar latviskumu. Dzeltenos, zilos vai rozā pavedienus izmanto tikai akcentam.

Lielākās problēmas ir adījumam piemeklēt vienādu toņu dziju, jo krāsa atkarīga no tā, vai aita ir baltāka vai brūnāka. Nevar divreiz vienādi nokrāsot, un pat katrs baltais nedaudz atšķiras. Šī iemesla dēļ vienā reizē dzija jāiepērk lielākā apjomā.

Sevi novērtēt nav sarežģīti

Lilita ar smaidu piekrīt, ka katrai latviešu sievietei ir pienākums ik gadu uzadīt vismaz vienu zeķu pāri. To rāda arī pārdošanas tendences. No vietējiem zeķes iegādājušies tikai daži cilvēki, pārējais aizceļojis aiz valsts robežām – visvairāk uz Ameriku, Vāciju, jo tur novērtē roku darbu un cenas nešķiet pārāk augstas.

«Var jau būt, ka tie ir izceļojušie latvieši, kas pērk emocionālu sajūtu iespaidā,» pieļauj Lilita, atzīstot: «Manuprāt, es ļoti lēti netirgoju, varbūt arī tāpēc latvietis nepērk. Tomēr es arī neuzskatu, ka simtprocentīgi dabīgam produktam vajadzētu būt lētam.» Novērtēt savu laiku un ieguldīto darbu naudā Lilitai nav pārāk sarežģīti. To aprēķina, aplēšot, cik vēlētos saņemt par savu dienu, cik sevi uzskata par vērtīgu. «Rēķini, cik gribētu saņemt, un tad vari skatīties, vai tev maksā to, ko esi iedomājies. Ja ne, jāmeklē lētāki, citādi risinājumi, kas neaizņem tik daudz laika,» viņa skaidro principu.

Visu rakstu lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.