90% auduma, no kā SIA "Mans peldkostīms" plāno ražot savu produkciju, sastāv no pārstrādātas plastmasas atkritumiem - veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm, paklājiem u. tml. Visi šie priekšmeti tiek pārstrādāti, izkausēti un no tiem ražo pavedienu, no kā tālāk top audums, tādējādi dodot jaunu dzīvi atkritumiem. 

"Peldkostīmus ražo no sintētiskiem materiāliem, bet mūsu būs no otrreiz pārstrādātām izejvielām," teic Elēna Dmitrijeva, SIA "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja. Otra uzņēmuma īpašniece Laura Žukovska-Supe ir zaļi domājošs cilvēks, tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šim uzņēmumam vides aspektā jābūt maksimāli jēgpilnam. Apzinoties, ka peldkostīmam jāiztur sāls, saules ultravioletais starojums, hlors un kustības, bija skaidrs, ka to nevar ražot no kokvilnas vai kaņepju šķiedrām. "Pētot, kas notiek modes industrijā, nonācām pie auduma no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Tādu ražo vairāki uzņēmumi pasaulē, bet mēs izvēlējāmies tuvāko - Itālijā," viņa saka.

"Tradicionālā modes pieeja rada tekstilizstrādājumu atkritumus - daļa apģērba netiek pārdota un nonāk atkritumos vai trešās pasaules valstīs. Mēs ejam pretēju ceļu un ceram, ka peldkostīms, kura dizainu pircēja pati ir radījusi, tiks nēsāts ilgāk, jo tas precīzi atbildīs konkrētās sievietes vēlmēm," teic L. Žukovska-Supe.

Uzņēmums koncentrējas uz to, lai ražošanas procesā rastos pēc iespējas mazāk atkritumu. Tāpēc nolemts sākotnēji strādāt tikai ar baltu audumu, ko apdrukās atbilstoši katras pircējas vēlmēm. Savukārt no tiem atgriezumiem, kas tomēr rodas, tiks radīti citi produkti. E. Dmitrijeva ir iepazinusies ar citu uzņēmēju, kurai ir ideja izstrādāt ērtu polsteri, ko ievietot krūštura bļodiņā sievietēm ar asimetriskām krūtīm. "Šobrīd no peldkostīmu paraugu šūšanas man paliek nelieli atgriezumi, no kā cenšos radīt dažādus polsterus, un mēs kopīgi mēģinām izlemt, kurš būtu labākais variants," viņa teic.

Audums tiek krāsots sublimācijas tehnikā, kā rezultātā paliek pāri papīrs, no kura krāsa tiek pārnesta uz auduma. Lai šis materiāls neietu zudībā, uzņēmējas domā, kā arī to izmantot sava produkta iepakošanā un lai tas būtu lietojams vairākkārtīgi.

Pašreiz E. Dmitrijeva ir izstrādājusi septiņus peldkostīma biksīšu bāzes modeļus. Piedāvājot iespēju izvēlēties jostasvietas augstumu un citas nianses, piemēram, staras garumu šortiņiem, veidojas vismaz 25 variācijas. "Šobrīd esmu sākusi strādāt ar krūšturiem. Es domāju, ka rezultātā to skaits būs līdzīgs kā biksītēm," viņa norāda. 

Iecerēts, ka iepirkšanās uzņēmuma internetveikalā notiks šādi: sieviete ieiet internetveikalā, ievada savus izmērus un izvēlas dizainu, kombinējot dažādus krūšturu un biksīšu veidus. Uzņēmums peldkostīmu uzšuj un nosūta pircējai. Paredzēts, ka savu pasūtījumu kliente Latvijā varētu saņemt nedēļas laikā, ārpus Latvijas - divu nedēļu laikā. 

Uzņēmums ir iekļauts Latvijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Uzņēmējas cer, ka sociālā uzņēmuma statuss palīdzēs pavērt durvis šim biznesam. "Izmantojam maksimāli visas pieejamās iespējas - sākām ar pašvaldības konkursu "Zīle", esam uzņemti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras inkubatorā un esam arī sociālo uzņēmumu reģistrā," saka L. Žukovska-Supe.

Runājot par to, kā radusies ideja par personalizētiem peldkostīmiem, L. Žukova-Supe teic, ka stāsts esot gaužām prozaisks - viņa nav varējusi atrast peldkostīmu sev. Staigājot pa veikaliem, viņai radās secinājums, ka L. Žukova-Supe neatbilst apģērbu ražotāju mistiskajai izmēru tabulai un viņa sāka interesēties, vai var pasūtīt individuāli darinātu peldkostīmu. Viņa atrada divus uzņēmumus - Kanādā un Spānijā. Abu produkcija bija visai dārga, bet, pasūtot no Kanādas, bija papildus jārēķinās ar ievedmuitu, tāpēc L. Žukovska-Supe izvēlējās Spānijas kompāniju. Diemžēl kvalitāte nebija apmierinoša. "Sapratu, ka, lai arī pasaulē ir piedāvājums, preces ir dārgas un nav kvalitatīvas - ja tas neapmierina mani, iespējams, tā ir arī citiem. Turklāt, ne visi uzņēmumi koncentrējas uz izaicinošām pircēju grupām - īsa vai gara auguma, sievietēm ar lielām vai mazām krūtīm utt.," viņa saka.

Sākotnējā doma bija apdruku, konstruēšanu un šūšanu pirkt ārpakalpojumā. Tomēr, lai gan šūšanas uzņēmumu Latvijā ir visai daudz, tie pārsvarā strādā ar lieliem pasūtījumiem. "Peldkostīmu šūšana ir specifiska un ir maz zinošu meistaru šajā jomā. Peldkostīma šūšanas tehnoloģija ir tāda pati kā apakšveļas ražošanā, taču atšķirība ir elastīgais audums. Tas konstruēšanas procesā īpaši jāņem vērā un jāizmanto atšķirīga tehnika. Arī peldkostīmu konstruētāju atrašana Latvijā ir neiespējamā misija, tāpēc es devos mācīties uz Somiju," saka E. Dmitrijeva. Arī ar uzņēmumu interesējošo auduma apdruku Latvijā nodarbojas tikai dažas kompānijas, tāpēc, lai nebūtu jāriskē sadarbojoties tikai ar vienu piegādātāju, tika izlemts iegādāties savas iekārtas. Šo soli palīdzēja spert "Altum" piešķirtais sociālo uzņēmumu grants. Tā summa ir 20 tūkstoši eiro, no kā 10% ir uzņēmuma paša līdzfinansējums.

E. Dmitrijeva studē Rīgas Tehniskajā universitātē un trešā kursa ietvaros izstrādā savu kolekciju, kuras tēma ir "Mijiedarbība". Domājot par šo tēmu, viņai radās doma peldkostīmu apdrukā izmantot vietējā mākslinieka Andreja Bovtiviča gleznas motīvus. 

SIA "Mans peldkostīms" šobrīd ir zīmola un mājaslapas izstrādes procesā. "Mums priekšā ir sava īpašā vārda radīšanas process. Tikko esam sākušas, sadarbībā ar SIA "Brandbox" top pirmie varianti," saka L. Žukovska-Supe.