Kā norāda medijs, inflācijas gaidas Baltijas valstī ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju pieaug, jo palielinās pārtikas un degvielas cenas, kā arī saistībā ar bažām, ka pievienošanās eirozonai palielinās cenas.

«Valdības rīcībā ir maz instrumentu, lai ierobežotu inflāciju,» viesojoties Latvijā, sacījis Igaunijas premjers. «Budžets ir praktiski vienīgais instruments. Maza un atvērta ekonomika, kāda ir mūsu, nevar izvairīties no sāpēm, kādas rada ārēji spiedieni uz cenām,» viņš piebildis.

Kā vēstīts, Eiropas Savienība jūlijā apstiprināja valsts pieteikumu nākamgad pievienoties vienotās valūtas blokam. Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē 20. septembrī norādīja, ka Igaunijai ir jāsaglabā modrība attiecībā uz cenu izmaiņām, un pēc pievienošanās eiro reģionam jāveic spēcīgas darbības, lai apturētu inflāciju.

Eiro ieviešanai nevar pārmest to, ka tā paātrina pārtikas produktu cenu pieaugumu, sacījis Igaunijas premjers. Viņš norādījis, ka piena produktu cenu pieaugums ir problēma arī Latvijā, kas eiro neieviesīs līdz 2014.gadam.

Saskaņā ar Baltic News Service vēstīto lielākā daļa Igaunijas mazumtirdzniecības ķēžu pagājušajā nedēļā paaugstināja piena cenas par aptuveni 25%.

Savukārt Tallinā bāzētais ekonomikas izpētes institūts Konjunktuuriinstituut informēja, ka septembrī turpinājis pieaugt Igaunijas patērētāju skaits, kas prognozē inflācijas paātrināšanos. Šīs patērētāju gaidas viennozīmīgi ietekmējot gaidāmā eiro ieviešana.