Respondentiem tika jautāts, vai viņi turpinātu strādāt, ja valsts viņiem bez jebkādiem nosacījumiem maksātu noteiktu summu ik mēnesi. Tāpat aptaujas dalībniekiem bija jāprecizē, kāda summa no valsts viņiem mēnesī būtu pieņemama.

Vidēji aptaujas dalībnieki norādīja, ka tādam pabalstam vajadzētu būt 950 eiro mēnesī, tomēr šo vidējo rādītāju veidoja dažādas atbildes. 9% respondentu teica, ka valsts pabalstam vajadzētu būt 651-800 eiro mēnesī, 12% norādīja, ka tam jābūt 801-1000 eiro robežās, 10,3% izvēlējās atbildi 1001-1300 eiro, 6,1% - 1301-1600 eiro, bet 11,6% atzina, ka tādā pabalstā vēlētos saņemt vairāk nekā 1600 eiro mēnesī.

38% paziņoja, ka jebkurā gadījumā turpinātu strādāt. Lielākā daļa respondentu, kas pauda apņēmību strādāt, neatkarīgi no jebkāda valsts maksāta pabalsta pamatizdevumiem, bija vecāki, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Cilvēku, kas sevi identificēja kā krievvalodīgos, 29% pauda apņēmību jebkurā gadījumā turpināt strādāt, bet to, kuru pamata sarunvaloda ir igauņu, vidū tādu viedokli pauda 40,5% respondentu. Visapņēmīgāk vēlmi strādāt pauda 35-49 gadus vecie aptaujas dalībnieki.

Aptaujas dalībnieku izvēli turpināt darba gaitas arī tad, ja pamata ienākumi būtu nodrošināti, ietekmēja arī pašreizējais dzīves un ienākumu līmenis. No respondentiem, kuru pašreizējie ienākumi pārsniedz 1600 eiro, 72% teica, ka vēlētos turpināt strādāt, kas analītiķiem ļauj secināt, ka vēlme strādāt pieaug, palielinoties ieņēmumu līmenim.

Ietekme bija arī izglītības līmenim. Speciālistu bez vidējās izglītības vidū darbu, saņemot valsts garantētus pamata ieņēmumus, turpinātu 24% respondentu, to, kuriem ir tikai pamata izglītība, vidū tādu bija 32%, arodizglītību ieguvušo vidū tādu bija 36%, bet augstākās izglītības iestāžu absolventu vidū tādu bija 49%.

Sabiedriskās domas pētījumu kompānija Turu-Uuringute aptaujāja 630 Igaunijas iedzīvotāju.