Zelta cena sasniegusi kārtējo rekordu, palielinoties līdz 1 610 ASV dolāriem par Trojas unci. Zelta cenas pieaugumu veicina parādu krīzes pastiprināšanās ASV un eirozonā, kā dēļ investori meklē drošākus noguldījumu mērķus, par kādu uzskatāms zelts, vēsta BBC.

Pirmo reizi virs 1 600 ASV dolāru atzīmei zelta cena pakāpās šā gada 18. jūlijā.

Zelta iegāde tiek uzskatīta par drošu ieguldījumu, tādēļ tā cenai novērojama pieaugoša tendence brīžos, kad globālajā ekonomikā valda nenoteiktība.

Neskatoties uz to, samazinājies Spānijas un Itālijas obligāciju ienesīgums, kas liecina par uzticības atgriešanos abām valstīm. Biržās arī palielinājušās Eiropas banku akciju cenas, kas piedzīvoja kritumu pirmdien, 18. jūlijā.

Itālijas 10 gadu obligāciju ienesīgums samazinājies līdz 5,7%. Pirmdien, 18. jūlijā, to ienesīgums bija 6%. Tajā pat laikā Spānijas obligāciju ienesīgums saruka par 0,15 procentpunktiem līdz 6,12%.

Arī Eiropas banku akcijas cenas otrdien, 19. jūlijā, arī piedzīvojušas pozitīvas vēsmas, ko veicināja situācijas uzlabošanās obligāciju tirgos, kā arī ASV banku akciju labāks sniegums pirmdienas vakarā. Tā, piemēram, Barclays akcijas cena Londonas biržā palielinājās par 4,7%, kamēr Vācijas Commerzbank un Francijas Societe Generale akciju cenas arī auga par vairāk nekā 4%.

Jau ziņots, ka aizvien pieaug neskaidrība pār eirozonas parādu krīzi un tās atrisināšanu. Pastāv iespēja, ka Grieķijas glābšanas vārdā varētu tikt ieviests jauns nodoklis eirozonas bankām.

«Tas ir viens no iespējamajiem risinājumiem, kurus mēs pašlaik apspriežam. Tam ir priekšrocības tajā, ka tas mums ļaus tieši neiesaistīties un tādējādi neizraisīt [Grieķijas] maksātnespēju,» norādījis Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Leonetti.