Tas liek Austrumvācijas mazajiem uzņēmējiem bažīties par to, vai būs kam atstāt savu mūža darbu. Saskaņā ar laikraksta Die Welt vēstīto, ap 2014. gadu vismaz 18 tūkstošiem Vācijas mazo uzņēmēju nebūs kam atstāt ģimenes biznesu un daudziem no tiem būs grūtības to pat pārdot.

Visvairāk jaunieši pamet nabadzīgās federālās zemes, kā, piemēram, Saksiju, un dodas uz bagātākiem Vācijas reģioniem vai arī pilnībā atstāj valsti.

Austrumvācijā samazinās arī dzimstības līmenis – saskaņā ar Saksijas valdības aplēsēm līdz 2020. gadam cilvēku skaits vecumā no 26 līdz 46 gadiem būs krities par ceturto daļu.

Vismaz 58% mazo uzņēmumu īpašnieki vēlētos savu uzņēmumu atstāt kādam ģimenes loceklim, liecina Bonas izpētes kompānijas apkopotie dati. Taču tikai 44% no tiem tas izdosies. Tas nozīmē, ka uzņēmumu īpašniekiem nepieciešams nodrošināt to, ka to kompānijas ir pievilcīgas pircējiem, piemēram, nodrošinot to, ka darbinieki ir labi apmācīti un uzņēmuma rīcībā ir modernas tehnoloģijas.

Db.lv jau vēstīja, ka Vācija šī gada maijā atvēra darba tirgu Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas blokam pievienojās 2004. gadā. Brīvi strādāt ES no 1.maija atļauts Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem.

Tomēr pēc darba tirgus atvēršanas ievērojams austrumeiropiešu mazkvalificēto strādnieku pieplūdums nav ticis novērots.