«Eiro ir sācis gāzties un sabrukšanas process izraisa ievērojamas grūtības Eiropas banku sistēmai,» otrdien Vašingtonā notikušā Innovation Nation foruma laikā stāstījis A. Grīnspans, raksta Euobserver.

Bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs skaidroja, ka Eiropas ziemeļu valstīs, kā, piemēram, Vācijā un Somijā, ir budžeta disciplīnas kultūra, bet dienvidu valstis, piemēram, Grieķija patērē vairāk nekā saražo un tādējādi sakrāj pamatīgus parādus.

«Problēma ir tajā, ka ekonomistu, analītiķu un banķieru aprindās pieaug uzskats, ka eiro nav piemērots visām septiņpadsmit eirozonas valstīm,» stāsta A. Grīnspans piebilsot, ka «dominējošā sajūta ir tāda, ka pašlaik valda klusums pirms vētras».

Db.lv jau vēstīja, ka arī Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess paziņojis, ka eirozonu var sagaidīt  būtiskas pārmaiņas, pēc kurām tā kļūs citādāka.

Aizvadītajā nedēļā Helsinki un Atēnas vienojās, ka Grieķija noguldīs 500 miljonus eiro darījumu kontā Somijā, kas garantēs Ziemeļvalsts iemaksas Eiropas finanšu stabilitātes mehānismā, kurš tiek izmantots ārkārtas finanšu palīdzības piešķiršanai. Šī vienošanās saskārās ar plašiem iebildumiem.

Piemēram, Austrijas finanšu ministre Marija Fektere otrdien pavēstīja, ka Vīne bloķēs Somijas un Grieķijas vienošanos par nodrošinājumu, skaidrojot šādu lēmumu ar to, ka tas paaugstinās citu valstu aizdevumu izmaksas. «Ja vienai valstij tiek piešķirts nodrošinājums, tad tāds jāsaņem arī citām,» viņa uzsvēra preses konferencē.

Arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles partija CDU izteikusies, ka Berlīnei vajadzētu līdzīgu nodrošinājumu.