«Mērenā ekonomikas izaugsme eiro zonā 2010. gadā slēpa būtiskas atšķirības valstu starpā. Arī 2011. gadā šīs atšķirības saglabāsies. Kritums turpināsies Grieķijā un, visticamāk, atsāksies Portugālē, kura, neskatoties uz neseno veiksmīgo valdības parādzīmju izsoli, jau neilgi pēc prezidenta vēlēšanām (23. janvārī) var būt spiesta lūgt palīdzību no pagājušajā gadā izveidotā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda. Vāja izaugsme paredzama arī Spānijā un Īrijā. Savukārt viena no līderēm izaugsmes ziņā varētu būt Igaunija. Gaidāms, ka veiksmīgi turpinās attīstīties arī Vācija un Holande,» klāsta A. Strazds.

Tiek sagaidīts, ka šāda divu ātrumu eirozonas ekonomikas izaugsme būtiski sarežģīs lēmumu pieņemšanas procesus arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kurai būs grūti noteikt ekonomikai adekvātas procentlikmes. Tas būs tāpēc, ka valstīs, kuru ekonomikas strauji atlabst pēc lejupslīdes, jau pavisam drīz augošais pieprasījums var veicināt cenu pieaugumu. Savukārt citās valstīs, kuras joprojām nav pārvarējušas lejupslīdi, pat mērens procentu likmju pieaugums būs papildus ekonomiku bremzējošs faktors.

«Ticamākais scenārijs ir tāds, ka ECB jau aptuveni pēc pusgada atsāks pakāpeniski paaugstināt bāzes procentu likmes, vienlaikus turpinot veikt pašreizējos likviditātes nodrošināšanas pasākumus vismaz līdz gada beigām. Valdot šādam fonam domāju, ka arī vēsturiski zemo eiro procentu likmju laiks tuvojas beigām,» piezīmē A. Strazds.