Grieķijas konkurētspējas trūkums, viņaprāt, ir galvenais problēmjautājums, kas netiek risināts, un tas kopā ar plaukstošo parādu varētu ievērojami aizkavēt valsts atgriešanos pie izaugsmes.

Kā piemēru minot to, ka Atēnās kafijas tase šobrīd maksā četrus eiro, ekonomists akcentējis, ka tāda nevar būt konkurētspējīga ekonomika.

Grieķijas valsts parāds nākamgad pieaugs līdz 153% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd tas ir 143%.

«Ja jums ir šāda veida parāds un tas pieaugs, recesija Grieķijā turpināsies 2012.gadā, tad jums ir liela problēma,» sacījis Sfakianakis.

Turklāt valdībai ir problēmas ar nodokļu ieņēmumiem, jo ar nodokli apliekamie kompāniju ienākumi sarūk, un cilvēki izvairās no nodokļu maksāšanas, viņš piebildis, norādot, ka īstermiņā valdība nespēs šo problēmu novērst.

Pēc ekonomista domām, parādu krīze Eiropas Savienībā daļēji saistīta ar reģiona vadības krīzi.

«Šīs problēmas pamatā ir vadības krīze Eiropas Savienībā. Franči ir labi, viņi ir spējīgi, bet viņi nav lielākie. Vācieši grib vadīt, bet viņi nav gatavi vadīt,» sacījis Sfakianakis. Viņš norādījis, ka vāciešiem jābūt ļoti uzmanīgiem ar savu retoriku par krīzi. Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ sacīja, ka valstu, kurām draud defolts, glābšanas izmaksas varētu segt obligāciju turētāji, kam bija negatīvas sekas.

«No Grieķijas krīzes varēja izvairīties, ja vācieši būtu iejaukušies ātrāk un ja viņi paši sevi būtu nedaudz labāk cenzējuši,» teicis Sfakianakis. 

Vājā vadība neesot vienīgā problēma, kas skar tādas valstis kā Grieķija un Īrija, bet šīs divas ekonomikas ciešot no dažādām ekonomiskajām problēmām. Īrijā tā esot banku un privātā sektora krīze, bet Grieķijā - valsts krīze.