Šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi bezdarba līmenis Grieķijā pakāpies līdz 23,1%, norāda dowjones.com.
Savukārt bezdarba līmenis starp jauniešiem ir 54,9% apmērā.
Jau rakstīts, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.
Savukārt eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers pauda, ka parādu krīzes mocītās Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process.
Savukārt Starptautiskais valūtas fonds vēlas panākt, lai eirozonas valstu valdības mīkstinātu aizdevuma nosacījumus Grieķijai, atsaucoties uz anonīmu fonda amatpersonu. SVF pārstāvji uzskata, ka Grieķijas parāda līmenis jāsamazina līdz «ilgtspējīgam» līmenim, pirms valstij tiks piešķirta turpmāka finanšu palīdzība. Tas būtu paveicams, ja Atēnu aizdevēji norakstītu daļu no Grieķijas parādiem. Taču šādam solim nikni pretojas tādas eiroznas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas Grieķijai jau aizdevusi 127 miljardus eiro un uzsver, ka parādu krīzes nomocītajai valstij nevajadzētu cerēt uz turpmāku piekāpšanos.
