Grieķijas parādzīmju ar desmit gadu termiņu vērtība pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā samazinājusies zem 10%, bet lielākā daļa grieķu uzskata, ka valsts paliks eirozonā un tas palīdzējis palielināt uzticēšanos Grieķijai, sarunā ar Financial Times sacīja valsts centrālās bankas vadītājs Georgs Provopolos (George Provopoulos).

Neskatoties uz to, ka Grieķiju sagaida kārtējais smagais gads – bezdarba līmenis valstī sasniedzis 26%, bet iekšzemes kopprodukta kritums (IKP) gaidāms vismaz 4% apmērā, centrālās bankas vadītājs ir optimistiski noskaņots. «Svarīgi ir tas, ka, neskatoties uz IKP samazināšanos, uzlabojas pārliecība. Mēs ļaunāko esam pārvarējuši. Mēs esam spējuši sasniegt pagrieziena punktu,» uzsvēra Grieķijas centrālās bankas vadītājs.

Aizvadītā gada jūnijā depozītu apmērs Grieķijas bankās bija samazinājies par 87 miljardiem eiro. Savukārt gada otrajā pusē 15 miljardi bankās atgriezās, un G. Provopolos prognozēja, ka līdz šā gada vasarai bankās atgriezīsies vēl 15 miljardi izņemtās naudas.

Grieķijas centrālās bankas vadītājs norādīja, ka uzticēšanos viņa valstij palīdzējuši vairot eirozonas politiķu centieni panākt ciešāku integrāciju Eiropā. «Daži no mums vēlētos redzēt pat vēl ātrāku un drosmīgāku progresu šajā virzienā, tomēr politiskie procesi aizņem zināmu laiku,» sacīja G. Provopolos.

Optimistiski noskaņots ir arī Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars, kurš trešdien paziņoja, ka ir 100% pārliecināts, ka šis ir pēdējais recesijas gads Grieķijā. Finanšu ministrs norādīja, ka tuneļa galā jau ir parādījusies gaisma un, ka grieķiem izdevies pagriezt otrādāk savu ekonomiku. «Tirgos valda liels optimisms. Atgriežas depozīti un valdība maksā savus parādus. Mainījusies arī attieksme no citu Eiropas valstu puses,» J. Sturnars sacīja sarunā ar BBC.

Grieķijas finanšu ministrs arī izteica prognozes, ka recesija ilgs šā gada visu pirmo pusi, kamēr tiks iedzīvinātas valsts taupības režīma reformas.