Nule notikušās Nīderlandes parlamenta apakšpalātas vēlēšanas tiek uzskatītas par Eiropas politiskā garastāvokļa barometru, jo priekšvēlēšanās spēcīgi figurēja labējās Brīvības partijas (PVV) populistiskais vadītājs Gērts Vilderss. Iznākumā viņš 150 pārstāvju parlamentā ir ieguvis 20 vietas (kāpums par 5 vietām), kas PVV valdības formēšanai tomēr nelaiž ne tuvu. Arī ar visu astoņu vietu kritumu Nīderlandes elektorāts ar 33 vietām parlamentā pie varas ir atstājis liberāli konservatīvo Tautas partiju (VVD) un premjeru Marku Riti. Tas ir noticis ar rekordlielu apmēram 81% balsstiesīgo līdzdalību, kas ir augstākais rādītājs kopš 1986. gada.

Uzņēmēja un LIAA pārstāvniecības Nīderlandē kādreizējā pārstāve Katarina Hartgerss DB saka, ka pieder uzticīgajam VVD elektorātam, jo tā ir uzņēmējiem labvēlīga partija.

Jautāta, cik ļoti vēlēšanās kā faktori figurēja sociālie un ekonomiskie jautājumi, kā arī bailes, fobijas un pamatotas bažas, K. Hartgerss uzskata, ka tauta ir novērtējusi VVD četros gados izdarīto, jo «Nīderlandes ekonomikai ir klājies ļoti labi. Cilvēki ir apmierināti, un es tam piekrītu. Citi piedāvājumi, piemēram, zaļo un kreiso (GroenLinks) idejas par visa aplikšanu ar nodokļiem, uzņēmējiem traucētu strādāt.»

Visu rakstu Holandieši restartē demokrātiju lasiet 17. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.