A. Merkeles solījums paātrināt Vācijas atteikšanos no atomenerģijas pēc Fukušimas AES katastrofas ir licis valstij meklēt jaunus enerģijas avotus. Krievijas energogiganta Gazprom piegādātā gāze ir vieglākais veids, kā Vācija var nodrošināt savu ekonomisko attīstību, skaidro izdevums.

No Vācijas plāniem vislielāko labumu iegūs Nord Stream gāzes vada projekts, ko vada bijušais kanclers G. Šrēders. Šis projekts padarīs Eiropu atkarīgu no Krievijas energoresursiem.

Krievijas gāzes importa nodrošināšana liks Vācijai pastiprināt sadarbību ar Krieviju, tajā pašā laikā riskējot radīt spriedzi attiecībās ar ASV, prognozē Bloomberg. Vācija importē 85% patērētās gāzes, no tās vienu trešo daļu veido Krievijas gāzes piegādes. Vācija vēlas, lai Krievija kļūtu par Eiropas Savienības «lielāko gāzes piegādātāju», pērn, tiekoties ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, paziņoja A. Merkele.

Jau rakstīts, ka pēc kodolkatastrofas Fukušimā Vācija piemēroja deviņdesmit dienu ilgu moratoriju plānam pagarināt darbības laiku septiņpadsmit novecojušām Vācijas AES. Japāna 11. martā piedzīvoja postošu zemestrīci, kas sabojāja Fukušimas AES reaktoru dzesētājus, izraisot plaša apmēra kodolkatastrofu.