Atomcentra Majak darbinieki, kuri ir izvēlējušies palikt anonīmi izplatījuši vietējā presē vēstuli, kurā tiek brīdināts, ka objektā tuvākajā laikā var notikt katastrofa. «Dabas kataklizmas un tehnogēnās avārijas, ko pasaule ir pieredzējusi pagātnē ir sīkums salīdzinot ar kodolarmagedonu, kas mūs sagaida,» vēstulē raksta Majak darbinieki.

Vēstule ir adresēta Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, premjeram Vladimiram Putinam, valsts atomkompānijas Rosatom vadībai, kā arī vairākiem Krievijas žurnālistiem.

Majak darbinieki pauž savu satraukumu sakarā ar Krievijas kodolenerģijas sektorā esošajām hroniskajām problēmām – korupciju, atbildības un finanšu trūkumu. Desmitiem miljonu rubļu, kas paredzēti drošības pasākumu īstenošanai nokļūst «ieinteresēto pušu kabatās,» un kompānijas piespiež savus darbiniekus par to klusēt, skaidro Majak darbinieki.

Majak atomcentrā situācija ir kļuvusi kritiska: reaktoru dzesēšanas sistēma atrodas uz izjukšanas robežas. Pēdējo remontdarbu laikā, kas notika 2009. gadā, dzesēšanas sistēmām tika nomainītas caurules. Jaunās caurules esot lēts ķīniešu ražojumus, ko nedrīkst izmantot ne vien kodolreaktoros, bet arī pat sadzīvē. «Pat montāžas laikā kļuva skaidrs, ka šīs caurules neizturēs pat divus gadus. Situācija ir kritiska – sistēma izjūk acu priekšā,» ir norādīts vēstulē. Dienesta pārbaudes ir atklājušas daudzus nopietnus pārkāpumus, par kuriem pat ierosināta krimināllieta, tomēr pēc kāda laikā tā neizskaidrotu iemeslu dēļ tika pārtraukta.

Atomcentrs Majak atrodas Čeļabinskas pilsētas tuvumā, Urāla kalnu apkaimē. Tā ir lielākā kodoldegvielas uzgalbāšanas un pārstrādes rūpnīca Krievijā. Atomcentra tuvākā apkārne Aukstā kara laikā bija slēgtā zona un līdz pat 1990. gadam netika iezīmēta kartēs. Atomcentrā tiek izgatavots plutonijs, kas nepieciešams kodolieročiem.

1957. gadā atomcentrā norisinājās milzīga tehnogēna avārija, kas ieguvusi apzīmējumu Kištimas traģēdija un ir viena no nopietnākajām kodolkatastrofām ko piedzīvojusi cilvēce ( pārējās - Černobiļa, Fukušima, Trīs Jūdžu sala). Sabojājoties dzesēšanas sistēmai uzsprāga izlietotās kodoldegvielas tvertne. Sprādziena izmestās radioakīvās vielas pārklāja plašu teritoriju. Katastrofas rezultātā tika evakuēti 10 tūkstoši cilvēku un 8 tūkstoši mira no dažādiem vēža paveidiem. Pēc citiem aprēķiniem kopā cietuši varētu būt pat 250 tūkstoši cilvēku.

Jau ir rakstīts, ka Krievijas kodolenerģētikas sektors saskaras ar nopietnām drošības problēmām, taču tas netraucē valstij piederošajam koncernam Rosatom nodarboties ar reaktoru eksportu, sakot, ka tie pasaulē drošākie. Kompānija ir ieplānojusi līdz 2050 gadam nodrošināt savus ieņēmumus 50 miljardu ASV dolāru apmērā.