Kā iepriekš vēstīts, līdz šim ECB bija kategoriski pret jebkāda veida Grieķijas maksātnespēju, norādot, ka tādā gadījumā neatbalstīs valsts banku nozari.

Tas bija viens no galvenajiem šķēršliem kopīgas Eiropas līderu nostājas izveidei, piemēram, Vācija vēlas lielāku privāto investoru iesaisti Grieķijas glābšanā, bet ECB to neatbalstīja.

Selektīva Grieķijas maksātnespēja varētu iestāties, ja, piemēram, Eiropas Finanšu stabilitātes fonda līdzekļi tiktu izmatoti, lai atpirktu Grieķijas parādzīmes, aģentūrai Reuters norādīja avoti.

Tikmēr eirozonas līderi ir vienojušies, ka starptautisko finanšu palīdzību saņēmušajām valstīm varētu piešķirt aizdevumus ar zemākām procentu likmēm un ilgāku termiņu.

Tādām valstīm, kā Grieķija, Īrija un Portugāle aizdevumu atmaksas termiņš tiktu pagarināts no 7,5 gadiem līdz 15 gadiem, bet procentu likmes samazinātas no 4,5% līdz 3,5%, atsaucoties uz sagatavoto projektu vēsta AFP.

Par šo projektu panākta vienošanās jau iepriekš, bet ir bijis nepieciešams izstrādāt nepieciešamās detaļas.

Iepriekš arī eirozonas finanšu ministru padomes vadītājs Žans Klods Junkers paziņoja, ka Grieķijas bankrots nav izslēgts. Taču vienlaikus viņš norādīja, ka jādara viss, lai no tā izbēgtu.

Jau vēstīts, ka Francijas un Vācijas līderi ir vienojušies par kopīgu plānu eirozonas parādu krīzes atrisināšanai. Plāna detaļas netiek atklātas.

Tikmēr Briselē joprojām turpinās eirozonas līderu ārkārtas sammits, kurā tiek lemts par reģiona parādu krīzes atrisināšanu. Parādu krīze var pārsviesties arī uz Itāliju un Spāniju.

Reaģējot uz ziņām par ECB nostājas maiņu, līdz 1,431 ASV dolāriem pieauga arī eiro kurss, kurš iepriekš bija nokrities līdz 1,415 dolāriem, vēsta Bloomberg.

Eiro kurss bija samazinājies reaģējot uz izskanējošām ziņām par iespējamu Grieķijas maksātnespēju.