Globālie pārtikas uzkrājumi patlaban vēl ir «drošībā», taču lielais sausums Krievijā un iespēja, ka Ķīna kļūs par vienu no pasaules lielajiem kukurūzas importētājiem, jau tagad pārtikas nozarē rada strauja cenu pieauguma riskus un šoku graudaugu nozarē 2011. gadā, vēsta Telegraph.

Maskavas banka Uralsib norāda, ka lielā sausuma dēļ zaudēta aptuveni puse Krievijas kartupeļu ražas, turklāt valsts kviešu krīze turpināsies arī nākamgad, tādējādi spiežot Kremli paļauties uz pasaules krājumiem.

Kviešu cenu kopš šā gada jūnija ir palielinājusies par aptuveni 70% līdz 7,30 ASV dolāriem par bušeli, ko izraisīja neparasti lielais karstums Melnās jūras reģionā, kurā parasti tiek izaudzēta aptuveni 25% no globālajiem kviešu eksporta apjomiem. Kviešu krīze radījusi ķēdes reakciju, kuras rezultātā ietekmēta arī citu graudaugu un pārtikas produktu cena.

«Mēs cerējām, ka septembrī situācija normalizēsies, bet tas tā nenotika – aizvien vairāk preču pievienojas [cenu kāpumam],» skaidro ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas graudaugu nodaļas vadītājs Abdolreza Abasanians (Abdolreza Abbassanian).

ANO baidās, ka varētu atkārtoties 2008. gadā novērotais pārtikas cenu kāpums, kā rezultātā pasaulē sākās nemieri. Kviešu cena gan joprojām ir ievērojami zem 13 dolāriem par bušeli, kas tika sasniegts toreiz, turklāt arī kviešu uzkrājumu un patēriņa attiecība pasaulē esot «droša».

«Pagaidām tā vēl nav krīze, taču situācija ir nestabila. Ja Krievijā un Ukrainā būs vēl viens slikts ražas gads, tad mūs sagaida šoks,» norāda ANO eksperts.

Vēl vienu satricinājumu pārtikas cenām varētu dot Ķīnas kļūšana par vienu no lielajiem kukurūzas importētājiem. Līdz šim Āzijas valsts kukurūzu lielos daudzumos importēja tikai 1994. gadā, kad valstī bija slikta raža. Kā norāda Barclays Capital, tagad tam par iemeslu ir Ķīnā novērotā, visticamāk, paliekošā tendence, ka valstī aizvien vairāk tiek patērēta gaļa. Jau tagad dzīvnieku barībai valsts patērē 70% iekšzemē saražotās kukurūzas.