Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien kāpušas līdz 7,55%. Tikmēr satraukumu eirozonā izraisījusi Spānijas pašvaldību vēršanās pēc finanšu palīdzības.
Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums, vēsta Reuters.
Piektdien viens no septiņpadsmit Spānijas autonomajiem reģioniem – Valensija – vērsās pie centrālās valdības lūdzot finanšu palīdzību, bet pirmdien izskanēja vēstis, ka šādu soli apsverot arī Mursija. Spānijas mediji norāda, ka kopumā finanšu palīdzību varētu lūgt seši valsts autonomie apgabali – tostarp Kanāriju salas, Andalūzija un Katalonija.
Reaģējot uz ziņām par Spānijas autonomo reģionu nedienām, spēcīgu kritumu piedzīvojis valsts biržas vadošais indekss IBEX 35. Piektdien tas piedzīvoja kritumu gandrīz par 6%.
Pieaugušas bažas arī saistībā ar Grieķiju, kuras premjers Antonis Samaras pavēstījis, ka valsts ieslīgusi Lielajā depresijā, līdzīgā tai, kādā Amerika atradās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītās nedēļas nogalē Eirozonas finanšu ministri apstiprinājuši finansiālās palīdzības programmas piešķiršanu Spānijai, kuras ietvaros Madride saņems līdz 100 miljardiem eiro banku sistēmas problēmu novēršanai.
Precīzs aizdevuma apmērs, visticamāk, tiks atklāts septembrī, kad Spānijas valdība saņems banku audita rezultātus. Lai saņemtu aizdevumu, Spānijai būs jāveic banku sektora reformas, kurām jāuzlabo finanšu iestāžu pārvaldība un regulācija.
