Līdz 2030. gadam galveno lauksaimniecības kultūru cena pieaugs par 120 līdz 180 procentiem, paredz aģentūra. Pusi no šī pieauguma izraisīs klimatiskās izmaiņas. Valstu līderiem ir jāuzlabo pārtikas tirgu regulācija un jāinvestē globālajā klimata fondā.

«Pārtikas sistēmai jābūt pārskatītai, ja mēs vēlamies pārvarēt arvien augošās problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, spirālveidīgi pieaugošajām pārtikas cenām, kā arī zemes, ūdens un enerģijas trūkumu,» norāda Oxfarm.

Ziņojumā aģentūra arī norāda uz «pārtikas trūkuma karstajiem punktiem», kuros jau tagad ir ievērojamas problēmas ar pārtiku. Tādi ir, piemēram, Gvatemala, kur nepārdomāta lauksaimniecība un valsts investīciju trūkums apdraud 865 tūkstošus iedzīvotāju, Indija, Azerbaidžāna, kur pēc pērnā gada sliktās ražas pārtikas cenas ir pieaugušas par 20%, un Austrumāfrika, kurā aptuveni astoņiem miljoniem iedzīvotāju regulāri trūkst pārtikas.

Iepriekš rakstīts, ka pārtikas cenas šī gada pirmajā ceturksnī ir pat par 70% augstākas nekā pērn šajā pašā periodā. Kā norāda Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, pārtikas cenu kāpums ir lielākais drauds nabadzīgajām valstīm, kurām pastāv risks «zaudēt paaudzi».

Jau aprīlī Āzijas Attīstības banka paziņoja, ka augstas pārtikas un degvielas cenas apturēs Āzijas ekonomikas izaugsmi. Pieaugot pārtikas un degvielas cenām, reģiona ekonomiskā izaugsme šogad varētu samazināties par 1,5%. Abu šo faktoru kombinācija ir būtisks šķērslis Āzijas ekonomikas attīstībai.