Rinkēvičs informēja, ka pēdējās dienās notikušas intensīvas konsultācijas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku un frakciju deleģētajiem pārstāvjiem pēc tam, kad Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja par atkāpšanos.

Konsultāciju laikā pārrunāts turpmākais darbs līdz vēlēšanām un noteikti neatliekamie uzdevumi. Rinkēvičs norādīja, ka tie ietver aizsardzības un drošības jautājumus, vēlēšanu drošas norises nodrošināšanu, lielo uzņēmumu un projektu attīstību, kā arī nākamā gada valsts budžeta sagatavošanu.

Prezidents pateicās politiskajām partijām par atklātām, godīgām un konstruktīvām sarunām, uzsverot, ka vērojama plaša vienprātība un vēlme strādāt. Tas, pēc Rinkēviča teiktā, dod pamatu uzskatīt, ka ir iespējams izveidot lemtspējīgu un rīcībspējīgu valdību ar Saeimas atbalstu, lai gan process nebus viegls, ņemot vērā līdzšinējo saspringto politisko retoriku.

Rinkēvičs akcentēja, ka pastāv vienošanās par nepieciešamību mazināt savstarpējo saasinājumu un koncentrēties uz konstruktīvu darbu, pat ja vēlēšanu gadā saglabāsies politiskā konkurence.

Apspriežot iespējamos valdības darba modeļus, prezidents pauda viedokli, ka tā saucamā tehniskā valdība būtu sliktākais risinājums. Viņš uzsvēra, ka šobrīd vakantās aizsardzības un zemkopības ministra pozīcijas, kā arī nepieciešamība pieņemt būtiskus lēmumus, īpaši šajās jomās, padara šādu scenāriju riskantu. Turklāt demisionējusi valdība vēlēšanu gadā varētu radīt problēmas gan budžeta, gan juridisko lēmumu pieņemšanā, kā arī nespētu nodrošināt stabilu sadarbību Saeimā.

Prezidents norādīja arī uz sabiedrības gaidām pēc politisko partiju spējas vienoties par jaunu valdību, kas spētu risināt valstij svarīgus jautājumus.

Ņemot vērā konsultāciju rezultātus, Rinkēvičs pauda, ka redz iespēju veidot valdību, uzticot to opozīcijas pārstāvjiem. Viņš skaidroja, ka tas saistīts gan ar pēdējā laika politisko dinamiku, gan nepieciešamību dot iespēju opozīcijai piedāvāt jaunu pieeju.

Rinkēvičs norādīja, ka ar Kulbergu jau notikušas sarunas un viedokļi vairākos jautājumos sakrīt. Atbilstoši Satversmes 56. pantam prezidents aicinājis Kulbergu uzņemties jaunās valdības veidošanu.

Rinkēvičs pauda cerību, ka tuvākajā laikā konsultācijās iezīmēsies koalīcijas sastāvs, darāmo darbu loks un valdības prioritātes. Viņš uzsvēra, ka būtu vēlams iespējami plašs koalīcijas atbalsts, taču tas būs atkarīgs no sarunu gaitas.

Prezidents norādīja, ka valdībai, kas strādās līdz vēlēšanām, faktiski var nākties darboties ilgāk, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams jaunā parlamenta sanākšanai un nākamās valdības izveidei.

Rinkēvičs informēja, ka no premjera amata kandidāta sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam. Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.

Prezidents uzsvēra, ka deklarācijai jābūt skaidrai, koncentrētai un vērstai uz konkrētiem darbiem, jo jautājumos par prioritātēm jau vērojama būtiska vienprātība.

Noslēgumā Rinkēvičs atzina, ka redz politisko partiju un premjera kandidāta gatavību strādāt un uzņemties atbildību šajā sarežģītajā laikā.

Latvijai ir nepieciešama rīcībspējīga valdība, nevis tehniskais risinājums, žurnālistiem sestdien norādīja "Apvienotā saraksta" politiķis Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis jaunās valdības veidošanu.

Viņš akcentēja, ka ir piekritis uzņemties šo uzdevumu, uzsverot, ka saņēmis skaidru prezidenta atbalstu darbam pašreizējos apstākļos.

Kulbergs norādīja, ka Latvija patlaban saskaras ar politiskās, drošības, ekonomiskās un uzticības krīzi, kas grauj valsts stabilitāti, īpaši priekšvēlēšanu periodā. Šādos apstākļos, pēc viņa teiktā, tehniskā valdība nespētu nodrošināt nepieciešamo drošību un stabilitāti, tādēļ nepieciešama rīcībspējīga koalīcija.

Politiķis uzsvēra, ka politiskajiem spēkiem jāspēj vienoties valsts interesēs, noliekot malā emocijas un savstarpējos strīdus. Viņš akcentēja, ka nākamie pieci mēneši līdz vēlēšanām būs intensīva darba periods, tostarp arī vasarā, un aicināja partijām koncentrēties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Kulbergs uzsvēra nepieciešamību panākt stingru vienošanos par kopīgu darbu bez liekiem tēriņiem un priekšvēlēšanu solījumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt valsts finanšu situāciju. Par vienu no galvenajām prioritātēm viņš nosauca drošību, norādot, ka piešķirtie līdzekļi jāizmanto atbildīgi.

Kā būtiskākos darāmos darbus viņš minēja valsts budžeta pārskatīšanu jau jūnijā, drošības stiprināšanu, tostarp ārpolitikas jomā, drošu vēlēšanu nodrošināšanu, kā arī cīņu pret korupciju un karteļiem.

Kulbergs arī pauda, ka pēc prezidenta uzdotā uzdevuma termiņš būtiska progresa panākšanai ir desmit dienas, un atzinīgi novērtēja politisko partiju gatavību šajos apstākļos sadarboties. Viņš norādīja, ka Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" paudušas gatavību strādāt kopā.

Politiķis izteica cerību, ka izdosies izveidot plašu koalīciju, kas būtu pirmā šāda veida sadarbība šī Saeimas sasaukuma laikā.

Kulbergs norādīja, ka sarunās par jaunās valdības izveidi mērķis ir panākt iespējami plašu un kvalitatīvu koalīciju, vienlaikus solot sabiedrību informēt par sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācijā īpaši svarīga ir savlaicīga un datos balstīta pieeja valsts finanšu pārvaldībai, kā arī izdevumi ir jāpielāgo ieņēmumu samazinājumam. Par galveno uzdevumu viņš minēja pilnīgu un skaidru finanšu situācijas izvērtējumu.

Politiķis akcentēja, ka lielākais izaicinājums ir savienot priekšvēlēšanu periodu ar atbildīgu valsts vadību. Viņš brīdināja, ka šajā situācijā nav pieļaujama svārstīšanās un jāizvairās no nepārdomātiem lēmumiem, uzsverot, ka nākamā gada budžeta sagatavošanu nevar atlikt un darbs pie tā pārskatīšanas jāsāk nekavējoties, nevis tikai rudenī.

Kulbergs arī pievērsa uzmanību korupcijas problēmām, kritiski vērtējot pēdējā laika skandālus, tostarp informācijas tehnoloģiju, mežsaimniecības un veselības nozarē. Viņš uzsvēra, ka cīņā pret korupciju jāieņem stingra un nepārprotama pozīcija.

Vienlaikus Kulbergs pieļāva iespēju, ka jaunajā valdībā varētu strādāt arī daļa esošo ministru, taču konkrētus kandidātus neminēja.

Politiķis uzsvēra, ka valstij nav laika atļauties ilgstošu nenoteiktību, īpaši situācijā, kad nav aizsardzības ministra un nepieciešama pilnvērtīgi funkcionējoša, rīcībspējīga valdība.

Jau ziņots, kas Rinkēvičs šodien turpināja konsultācijas ar Saeimas frakciju pārstāvjiem par jaunas valdības izveidi.

Pirmajā sarunu raundā piektdien prezidents uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.
Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā. Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt arī drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats. Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.

Tāpat ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš "Progresīvie" aicināja prezidentu uzsākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Apvienotais saraksts" (AS), apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp JV.

1979. gadā dzimušais Kulbergs mācījies Rīgas 50. vidusskolā un Rīgas komercskolā. 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā Tallinas Starptautiskajā Konkordijas universitātē.

Biznesa karjeras laikā viņš darbojies dažādos uzņēmumos. Kopš 2000. gadu sākuma bija SIA "Lattelecom" mārketinga programmu vadītājs, SIA "Auto Torino" rīkotājdirektors, "Auto Group Baltic" reģionālais vadītājs Latvijā, "Baltic Motors Ltd." rīkotājdirektors un "Inchcape" uzņēmumu grupas vadītājs Latvijā, kā arī "VK Development" valdes priekšsēdētājs.

2022. gada Saeimas vēlēšanās Kulbergu ievēlēja par deputātu. Viņš arī kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Apvienotais saraksta", taču netika ievēlēts. Saeimā viņš ir Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs un darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Amatpersonas deklarācija liecina, ka Kulbergs pērn atalgojumā par darbu parlamentā saņēmis 83 005 eiro, kas ir par 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kulbergs uzrādījis 11 savā īpašumā esošus transportlīdzekļus, tostarp, retro automašīnas.

Politiķim pagājušā gada beigās piederēja viens nekustamais īpašums Rīgā, bet vēl vienam nekustamajam īpašumam galvaspilsētā viņš bija līdzīpašnieks. Viņam bija 975 akcijas Lielbritānijas automobiļu izplatīšanas, mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumā "Inchcape plc", kuru kopējā nominālvērtība bija 7795 mārciņas jeb aptuveni 9426 eiro. Kulberga īpašumā bija arī 200 kapitāldaļu uzņēmumā SIA "VK Development". Šo kapitāldaļu kopējā nominālvērtība bija 2800 eiro.

Deputāts pagājušā gada beigās bija deklarējis bezskaidrās naudas uzkrājumus kopumā 14 794 eiro apmērā.