Šobrīd ir jautājums, vai Eiropas kopējais budžets būs 1,07% vai arī 1,3% no kopējā ES nacionālā ienākuma.

Visumā Eiropas Parlamenta iespējas ietekmēt Eiropas budžeta izmēru ir ierobežotas. Lai arī Eiropas Parlaments ir augstākā politiskā vara un griba Eiropā, kas nosaka attīstības prioritātes, tomēr budžeta izmēru nosaka Eiropas Padome, kas sanāks 20. februārī.
Eiropas Parlamenta iespēja ir budžetu apstiprināt vai neapstiprināt vispār. Eiropas Padome pēc būtības ir nacionālo valstu izpildvaras – premjeru – sanāksme, kas nozīmē, ka nacionālo valstu izpildvara izrādās pilnvarotāka lemt par kopējo ES nākotni nekā vēlētā vara.
No otras puses – šādi nacionālās valstis tiek pasargātas no Eiropas centralizētāju patvaļas, kas nenoliedzami pastāv.

Eiropas budžeta ciparu 1,07% pēc būtības ir izcīnījis britu ekspremjers Deivids Kamerons. Viņš arī pieļāva referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

"Kur šobrīd ir Kamerons, kur šobrīd ir briti? Bet mums – Eiropas Parlamentam – ir vajadzīga nauda, lai izpildītu Parīzes klimata vienošanos. Nauda ir jāliek mutei priekšā. Kad pietrūkst naudas, tad pietrūkst motivācijas, un mūsu noliktajām prioritātēm mēs vilksimies nopakaļ. Tas būs nožēlojami," žurnālistiem pauda Portugāles Eiroparlamenta deputāts Žozē Manuēls Fernandess, kurš atbild par pašu līdzekļiem Eiropas budžetā.

Visu rakstu lasiet 18. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ: 

Eirozonas simboliskais pieaugums un izčākstējošais optimisms