Šobrīd pieņēmumos
par ekonomikas un finanšu tirgu nākotni pamatīgu pesimismu
iesējusi koronavīrusa izplatīšanās. Vienlaikus tiek
spriests arī par citiem faktoriem, kas šogad var saļodzīt akciju
vērtības.
Viens no šādiem faktoriem ir politika – precīzāk
ASV prezidenta vēlēšanas. Nu pamata pieņēmums, šķiet, ir, ka
akcijām labvēlīgāks, neskatoties uz dažkārt visai volatīlu
rosīšanos, tomēr būs pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa
režīms.
Tas tādēļ, ka alternatīvas šobrīd izskatās vēl krietni neparedzamākas. Būtībā
nevarētu teikt, ka tos ASV Demokrātu partijas prezidenta
kandidātus, kuri nāk no šīs partijas kreisā spārna, finanšu
tirgi gaidītu ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju sāk kļūt
situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to
ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret
līdzšinējo kārtību. Pirms kāda laika finanšu tirgus
dalībnieki tādējādi lielu uzmanību pievērsa augušajai
iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspēja pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV
naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīrus.
Savukārt
nupat ASV Demokrātiskās partijas kandidātu atlasē Nevadā
uzvarējis Bērnijs Sanderss, kas liek domāt, ka sacensībai par ASV
prezidenta krēslu tiks izvirzīts tieši viņš. Līdzīgi kā tas
ir ar Vorenu - arī Sandersa politiskā nostāja tiek uzskatīta par
ļoti "kreisu".
Viņš runā par radikālām ASV veselības
apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām un dažādām "vienlīdzības"
programmām. ASV kreisā spārna Demokrāti nekādi draugi nav arī
Volstrītai, un Sanderss vēl solījis krasu ASV militāro tēriņu
samazināšanu. Tiek spekulēts, ka, Sandersam izvirzoties prezidenta
kandidāta līderos, Volstrīta var kādā brīdī pret viņu
mobilizēsies asākai cīņai (līdz šim tas, ka viņš varētu
uzvarēt, šķiet, netika uztverts pārāk nopietni).
Kopumā šobrīd Volstrīta vēl īsti nesatraucas. Saistībā ar Sandersa uznācienu
drīzāk sāk pat cementēties pieņēmums – jo labāk viņam
klājas cīņā ar pārējiem ASV Demokrātu partijas prezidenta
kandidātiem, jo lielāka iespēja ir tam, ka rudenī gaidāmajās
vēlēšanās tomēr atkal triumfēs Tramps. Būtībā, jo spēcīgākas
pozīcijas starp, šķiet, sašķeltajiem ASV Demokrātiem ir dažkārt
par radikālu sociālistu saukātajam Sandersam, jo mazāka ticība
ir tam, ka tieši viņš galu galā spēs izkonkurēt arī Trampu.
"Viņa
uznāciens pat ir pozitīva zīme akciju tirgum. Tas palielina
iespējamību, ka novembrī atkal triumfēs Tramps. Lai gan Tramps ir
uzsācis tirdzniecības karu un kritizējis ASV Federālo rezervju
sistēmu, viņš ir tas "velns, kuru mēs zinām". Viņš šajā
amatā atradies jau gadiem, un viss akcijām bijis OK," "Bloomberg" notiekošo apraksta ASV finanšu uzņēmuma "Bianco Research" vadība.
Jāteic, ka pēdējie
gadi gan nav tie veiksmīgākie piemēri, kad finanšu tirgiem būtu
izdevies paredzēt nozīmīgu balsojumu iznākumus. Pamatā netika
pareģota ne tā paša Trampa uzvara, ne britu izstāšanās no
Eiropas Savienības. Daži tādējādi teic, ka arī šoreiz Sandersa
uzvara nemaz tik neiespējama galu galā var arī nebūt.
Kopumā ieguldījumu
speciālisti mēdz izcelt – lai gan politika finanšu aktīvu cenu
īstermiņā mēdz patiešām ietekmēt, ieguldītājam parasti
neatmaksājas lēkt iekšā un ārā no tās pavērsienu vilcieniem.
Tas tādēļ, ka politiku mēdz pavadīt liela brēka, kur sausais
atlikums bieži vien ir citādāks, un milzīgas emocijas, kas
ierindas investoram patiesībā ir pats lielākais drauds.