Pēdējo mēnešu norises, kas globālajā ekonomikā aizvien izteiktāk iezīmē attīstīto valstu stagnāciju liek domāt par eksporta tirgu alternatīvām. Auditorkompānijas Ernst&Young jaunajā ziņojumā Globalization 3.0 norādīts uz pārejas valstu pieaugošo lomu pasaules ekonomikā uz attīstīto valstu ekonomiskās stagnācijas fona. Cita starpā pētījumā uzsvērts straujais uzņēmumu apgrozījuma pieaugums attīstītajos tirgos pēdējos desmit gados. Tas ir rosinoši šo tirgu izpētei, turklāt atsevišķiem uzņēmumiem tur izdevies arī iespiesties, tomēr cerību uz to, ka pārejas ekonomikas tirgi, atskaitot Krieviju, ieņems būtisku nozīmi Latvijas eksportā, ir maz.

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš norāda, ka Latvijā šīs nozares uzņēmumi pamatā orientējas uz korporatīvajām piegādēm un to produkcija vairumā gadījumu nav domāta eksportēšanai uz tādiem tāliem tirgiem kā Ķīna un Indija.

Latvijas uzņēmumu ražošanas apjomi šo valstu tirgiem ir ļoti mazi, turklāt produkcija ievērojami sadārdzināsies, kamēr tā sasniegs galamērķi. «Tirgus ir piesātināts, līdz ar to pasaulē var iziet tikai ar konkrētiem nišas produktiem. Turklāt, kā pierāda pasaules prakse, mazie un vidējie uzņēmumi pamatā veiksmīgi darbojas sava reģiona tirgū. Latvijas kompānijām tas ir Eiropas tirgus,» saka asociācijas vadītājs.Protams ir uzņēmumi, kas ar saviem produktiem var iziet plašāk pasaules tirgū, piemēram, Sidrabe vai Liepājas metalurgs, kas eksportē arī uz citu reģionu tirgiem.

Pēc DnB Nord bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa domām, nav šaubu, ka Latvijas eksports uz šīm valstīm pieaugs. Tās veido pieaugošu daļu pasaules ekonomikā. «Sagaidāms, ka Rietumeiropas valstu un ASV tirgi turpmākos pāris gadus augs ļoti lēni, uzņēmēji meklēs alternatīvas, un, pateicoties mūsu samērā mazo uzņēmumu elastībai un spējai ātri rīkoties, palielinās eksportu uz šīm valstīm,» uzskata P. Strautiņš.