Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

Ekonomists arī skaidroja, ka pašlaik cerības uzņēmuma problēmu risināšanā saistītas ar ārvalstu investora atrašanu, kas varētu nopirkt Liepājas Metalurgu vismaz par to summu, kādu valdība ir garantējusi. «No investora viedokļa tas nozīmētu Liepājas Metalurgu nopirkt praktiski par neko, izņemot parādus, ko vajadzētu samaksāt valdībai un citiem kreditoriem,» sacīja U. Osis.

Iepriekš sarunā ar laikrakstu Diena, ekspremjers un bijušais finanšu ministrs Einars Repše, norādīja, ka garantiju izskatīšanas process pirms galvots Liepājas metalurga kredīts, bijis visnopietnākais - ar to strādājušas divas iestādes - Finanšu ministrija un Valsts kase. Valsts kase faktiski uzņēmusies vadošo lomu visā dokumentu sagatavošanā, arī biznesa plāna izvērtēšanā un atzinumu sniegšanā. Pēc tam E. Repše lūdzis dokumentus pārbaudīt Finanšu ministrijai, kas neatradusi neko peļamu. Bijušais ministrs papildus pārbaudes lūdzis izdarīt saviem padomniekiem, kas arī atzinuši, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir nodrošinātas.