Ražošana
2010. gada 4. oktobris 18:12
Gada griezumā apstrādes rūpniecības pieaugums pārsniedzis 20% atzīmi, un sagaidāms, ka tas turpinās vēl pieaugt līdz novembrim, kurā vairs nebūs tik izdevīga salīdzinājuma bāze. Apstrādes rūpniecība jau ir sasniegusi trekno gadu līmeni, augustā izlaide pārsniedza 2005.gada vidējo līmeni — pirmo reizi kopš 2008.gada jūlija, komentējot jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus, norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņš gan uzsver, ka ievērojami ir mainījusies rūpniecības izlaides struktūra, proti, salīdzinoši zemāki apjomi vēl ir no vietējā pieprasījuma atkarīgajā pārtikas un nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošanā, bet pieaugums ir tādās uz eksportu vērstās jomās kā kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, metālizstrādājumi, elektronika, elektriskās iekārtas.
«Domājams, ka par spīti zemajam «starta punktam» IKP kritums 2010.gadā kopumā būs pavisam neliels un nepārsniegs 1%, kas ļaus vēl vairāk samazināt nepieciešamo budžeta konsolidācijas apjomu, kam savukārt būs pozitīva ietekme uz nākamā gada ekonomikas dinamiku,» norāda DnB NORD eksperts, kurš prognozē, ka apstrādes rūpniecības pieaugums turpināsies vēl līdz novembrim, kurā vairs nebūs tik izdevīga salīdzinājuma bāze.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna arī uzsver, ka jāatceras, ka rūpniecības pieaugums no ļoti zemas bāzes – 2008. gada laikā saražotie apjomi samazinājās gandrīz par ceturtdaļu un 2009. gadā tie saglabājas diezgan stabili. Turklāt, sagaidāms, ka rūpniecības izaugsmes tempi sāks palēnināsies jau šī gada beigās.
«Biznesa pusē dzirdētais liecina par to, ka ražotāji noturēs sasniegtos apjomus, bet turpmāka izaugsme jau ir daudz sarežģītāka. Strauji palielinās jaudu noslodze un dažas eksportējošās kompānijas jau strādā tuvu maksimālai kapacitātei. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmes tempi reģionā nākamgad bremzēsies un tas liek arī mūsu ražotājiem būt piesardzīgākiem – optimisma kāpums atslābst un uzņēmumu novērtējums ražošanas apjomiem saglabājas stabils un vairs nekāpj,» skaidro Swedbank ekonomiste.
«Rūpniecību turpina virzīt spēja rast noietu ārējos tirgos. Konkurētspēja pēdējā laikā ir augusi, taču tas lielā mērā noticis uz atalgojuma rēķina. Turpmākais ceļš būs meklējams produktivitātes kāpināšanā. Tikmēr pamazām atkopjas arī iekšējais tirgus, kas varētu sniegt papildus stimulu nozares attīstībai. ES ekonomikas pieaugums būs samērā niecīgs, tādēļ noieta veicināšanai ir jālūkojas tieši strauji augošo valstu tirgu virzienā,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka šāda tendence ir vērojama daudzu Rietumvalstu uzņēmumu eksporta politikā.
Viņš uzskata, ka, neskatoties uz pievilcīgajiem izaugsmes rādītājiem, nozares īpatsvars vēl jāturpina audzēt, līdz tas sniegs ievērojamāku ieguldījumu gan kopējā izaugsmē, gan bezdarba mazināšanā.
«Šogad rūpniecība turpinās ļoti veselīgu izaugsmi. Nākamgad varētu rasties jauni faktori, kuru risināšana noteiks turpmāko attīstības tempu. Tas saistās ar investīciju pieejamību, esošo un jaunu jaudu attīstību, nozaru kapacitāti, nodokļu politika, konkurētspējas un atalgojuma izmaiņas un atbilstoša darbaspēka pieejamība,» tā D. Gašpuitis.
Db.lv jau vēstīja, ka rūpniecības produkcijas apjoms šā gada augustā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieaudzis par 3,5%. Gada griezumā rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieaugusi par 20,5%.
