DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš

Situācija apstrādes rūpniecībā joprojām viduvēja, aprīļa dati par izlaidi vēsta, ka turpinās mīņāšanās uz vietas. Vienlaikus gan statistikas detaļas, gan no uzņēmumiem ienākošās ziņas, gan vispārējās makro prognozes ļauj uz nākotni, konkrēti, nākamo gadu skatīties optimistiski. Taču, kā teiktu zemnieki, ražu var mērīt tikai tad, kad tā jau ir klētī.
Pēc patīkamas izaugsmes gada griezumā februārī un martā (kalendāri izlīdzinātajos datos), apstrādes rūpniecības izlaide atkal nedaudz sarukusi, kaut par nieka 0.3%, bet tomēr. Tas gan ir mērīts pret mēnesi, kas pērn nozarē bija visveiksmīgākais. Par 1.6% samazinājusies izlaide pret iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzinātajos datos).
Ir ļoti grūti no mēneša datiem izvilkt ko tādu, kas pavēstītu ko būtisku un jaunu par nozarēs notiekošo, taču tas nav neiespējami. Ir svārstības, kas droši dēvējamas par datu troksni. Piemēram, aprīlī ir krass kritums sektorā, kuru regulāri mēdz piemeklēt sirdsklauves – ķīmijas rūpniecībā, galvenokārt saistībā ar svārstīgo biodegvielu ražošanu. Šeit gadās īslaicīgi kritumi, kurus pēc tam mēdz kompensēt strauji kāpumi sekojošajos mēnešos.
Nopietnāk uztverama ir lejupslīde pret iepriekšējo mēnesi pārtikas rūpniecībā, plašā apakšnozaru spektrā. Mēnesis ir tikai viens mozaīkas gabaliņš, bet šajā gadījumā pietiekami spilgts, lai nedaudz pasliktinātu priekšstatu par nozares spēju strauji pārvarēt austrumu tirgu vājuma ietekmi. Latvijai īpaši svarīgā piena pārstrādes nozare joprojām saskaras ar nomācoši zemām cenām pasaules tirgos, kas neizbēgami atspoguļojas arī zemākās svaigpiena iepirkuma cenās vietējā tirgū. Nekādi uzlabojumi joprojām nav panākti zivju pārstrādē, kas ir skumji, jo daudzviet tā ir neaizstājama kā darbavietu radītāja. Pieaugošā vietējā tirgus pirktspēja ļauj būt samērā optimistiskiem par gaļas pārstrādi, bet pagaidām datos uzlabojumi nav redzami. Ja pārtikas pārstrāde šogad spēs izvairīties no izlaides krituma, tas būs panākums.
Neliels kritums pret martu ir bijis kokapstrādē, bet tas seko apbrīnojami, fantastiski labajam pirmajam ceturksnim. Kokzāģētavās arī aprīlis ir bijis otrais līdz šim labākais mēnesis, bet neizlīdzinātajos datos – vienkārši vislabākais. Žēl, ka noplakusi pērnā gada daudzsološā izaugsme mēbeļu ražošanā, kas rada apmulsumu salikumā ar ziņām par notiekošo uzņēmumos, bet būs vien rēķinvežiem jātic. Ļoti pozitīvs signāls ir patērētāju aptaujās strauji kāpjošā gatavība ieguldīt mājokļu uzlabošanā, tāpēc prognoze šim gadam vienalga ir laba.
Aprīļa rezultāts metālapstrādē pastiprina jau 1.ceturksnī veidojušos iespaidu, ka tā ir pārvarējusi pērnā gada vājuma brīdi, šajā ļoti svarīgajā nozarē bijis līdz šim lielākais ražošanas apjoms. Ar ievērojamu atrāvienu līdz šim labāko apjomu sasniegusi elektronika (sezonāli izlīdzinātajos datos), ļaujot ticēt nozares pārstāvju teiktajam, ka izlaides apjoma ieplaka gada sākumā nav jāuztver saasināti. Šie ir svarīgi signāli, jo abu nozaru ticami sagaidāmais devums rūpniecības izaugsmē nākotnē ir lielāks par to pašreizējo īpatsvaru. Mašīnbūve, jo īpaši elektrisko mašīnu ražošana, turpina cīnīties ar Krievijas rubļa vērtības krituma sekām, šis gads nebūs viegls, visdrīzāk ar ļoti nelielu pieaugumu, bet nākamā gada dati varētu būt patīkami kontrastējoši.
Par farmāciju CSP operatīvos datus nepublicē, bet ienākošās uzņēmumu ziņas liek domāt, ka tieši šis gads varētu būt brīdis, kad tradicionālo tirgu vājums būs izjūtams visskaudrāk. Acīmredzot tas tāpēc, ka, paejot laikam kopš NVS valstu valūtu vērtības sākotnējā krituma, apgriezienus uzņem importa aizstāšanas process, ilgstošā ekonomiskā krīze pastiprina spiedienu īstenot protekcionisma pasākumus. Taču nozares pārdošanas apjomu kāpums pārējos tirgos ir tik straujš, ka nozares nākotne vienalga zīmējas optimistiskās krāsās.
Nemetālisko minerālu ražošanā (būvmateriāli un stikla šķiedras izstrādājumi mašīnbūvei) aprīlī bijusi neliela atkāpšanas no ļoti augstā martā līmeņa, tomēr rezultāts vienalga labs un optimismu par nozares nākotni vairo ziņas par plānoto jaunas stikla kausēšanas krāsns būvi VSŠ. Uzņēmums ļoti pamatoti protestē pret enerģijas cenām, bet vienlaikus (pamatoti) turpina investēt. Darbinieku prasmju un algu izmaksu attiecība Latvijā šajā un arī dažās citās nozarēs ir tik laba, ka kompensē pat visai būtiskus biznesa vides trūkumus. Mūžīgi uz to paļauties gan nevarēs.
Rakstot par apstrādes rūpniecību, visvairāk tiek vērtēti sezonāli izlīdzinātie dati, kas ir loģiska izvēle, jo tie kopumā vislabāk parāda patiesās tendences. Taču vienalga ir interesanti atzīmēt, ka neizlīdzinātajos datos aprīlī apstrādes rūpniecībai ir bijis līdz šim lielākais mēneša izlaides apjoms. Laikā, kad ievērojamā daļā apstrādes rūpniecības, pirmkārt pārtikas pārstrādē un mašīnbūvē, drīzāk ierobežojošais faktors ir pieprasījums, nevis pieejamā ražošanas jauda — iekārtu un darbinieku laiks, visnotaļ objektīvs rādītājs ir arī neizlīdzinātie dati. Varētu vienkārši teikt, ka aprīlī Latvijas rūpniecība ir saražojusi vairāk nekā jebkad, punkts. No otras puses, krītošais apgrozījums (par 0.9% mēneša un par 4.1% gada laikā) vēsta, ka saražoto pārdot nav viegli un daudzu produktu cenas ir zemas. Taču, tā kā arī svarīgu importētu izejvielu un komponentu izmaksas ir kritušas, tad nozares radītie ienākumi vienalga aug.