Pagājušajā gadā sadarbībā ar Rīgas siltumu šāds pasākums bijis sekmīgs, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzīmēja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Šobrīd Rīgas siltums kopā ar uzņēmumu Liepājas enerģija jau ir gatavi daļu savas peļņas novirzīt, bet Ekonomikas ministrija jau nosūtījusi Finanšu ministrijai dokumentus ar priekšlikumiem.

«Ekonomikas dati rāda, ka, kaut nedaudz, bet cilvēku maksātspēja palielinās. Tomēr ir daļa cilvēku, kas ir spējīgi maksāt, bet to vienkārši nedara. Liela daļa dzīvokļu stāv tukši un pieder bankai vai nevienam. Jāņem vērā, ka galvenokārt iedzīvotāji nespēj samaksāt un tas ir iemesls, kādēļ parādi krājas,» uzsver ekonomikas ministrs.

Pašvaldībās vajadzētu vairāk izmantot ātrās parādu piedziņas kārtību, kā arī ieviest universālo pakalpojumu, proti, vajadzētu izveidot kopējo kasi, no kuras varētu paņemt līdzekļus maksājumu segšanai.

DB jau rakstīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dati liecina, ka iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju līdz šā gada 1.maijam ir lielāki par 40 milj. Ls.

Salīdzinot ar pērnā gada 1.maiju, kad parādu summa bija 25,5 milj. Ls, parādu apmērs pieaudzis pusotru reizi. Parāds Latvijas lielākajās pilsētās ir sasniedzis 29,76 milj. Ls, kas ir par 75,5% vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

Jūnijā bija saņemti dati no 69 pašvaldībām. Dati ir saņemti no deviņām pilsētām un 60 novadiem. Vēl aptuveni 50 novadi nav snieguši informāciju, un parāds varētu pieaugt vēl par aptuveni astoņiem miljoniem latu.