«Šādu cenu radījuši pircēji nevis pārdevēji,» skaidro Eesti Energia par enerģētikas tirdzniecību atbildīgais Marguss Valss. Viņš norāda, ka cenu pieaugums atspoguļo Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas pieprasījumu.

Kompānija noliedz, ka straujo cenu lēcienu izraisījusi pirmdien, 23. augustā, radusies ārkārtas situācija Narvas elektrostacijā. Proti, vienā no divām Eesti Energia galvenajām naftas degslānekļa spēkstacijām tika apturēta enerģijas ražošana un vēlāk tā atsākta ar aptuveni par 160 megavatiem zemāku jaudu. Šī spēkstacija ir būvēta divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados un tiek izmantota tikai rezervei gadījumā, ja elektroenerģijas patēriņš ir ļoti augsts.

«Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kas saražo vairāk elektroenerģijas nekā patērē,» skaidro M. Valss, piebilstot, ka pat pēc Narvas spēkstacijas apstādināšanas valsts ražoja ievērojami vairāk elektroenerģijas nekā tā patērē.

Viņš norāda, ka problēma ir tajā, ka pircēji preču biržā ir radījuši iespaidu, ka ir gatavi iegādāties elektroenerģiju par jebkādu cenu, nenosakot robežas. Saskaņā ar biržas noteikumiem maksimālā pieļaujamā elektroenerģijas cena šajā tirdzniecības platformā ir 2 000 eiro par megavatstundu.

Eesti Energia vadītājs Latvijā Aivars Tihane norāda, ka problēma ir tajā, ka, kamēr Igaunija ir Nord Pool enerģijas tirdzniecības sistēmā, Latvija un Lietuva nav, tāpēc abas Baltijas valstis nespēj ātri reaģēt uz ražošanas jaudu izmaiņām. «Ja abas valstis būtu Nord Pool sistēmā, tad pārdošanas un pirkšanas piedāvājumi līdzsvarotos,» tā A. Tihane, piebilstot, ka patlaban Latvija un Lietuva, visticamāk, pārdomā savas elektroenerģijas pirkšanas stratēģijas.

Igaunijas Konkurences padome jau apstiprinājusi, ka uzsāks izmeklēšanu saistībā ar straujo elektroenerģijas cenu lēcienu, norādot, ka «šādas cenu svārstības elektroenerģijas tirgū ir ļoti mulsinošas».