Līdz ar to tiek meklēti risinājumi, kā ierobežot šo atbalstu, ņemot vērā uzņemtās saistības, intervijā DB saka Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Fragments no intervijas:

Kāds ir jūsu skatījums uz atjaunojamo energoresursu nozares attīstību Latvijā?
Tai ir attīstības iespējas Latvijā, bet ir jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, saražotās megavatstundas izmaksas, ietekme uz enerģijas gala cenu, ietekme uz konkurētspēju un spēja pēc tam pārdot saražoto enerģiju brīvā tirgus apstākļos.
Līdz ar to, lai vienotos par atbalsta iespējām atjaunojamās enerģijas ražotājiem, pie viena galda ir jāapsēžas visām iesaistītajām pusēm, sākot ar enerģijas ražotājiem, sadales un pārvades operatoriem, enerģijas tirgotājiem, rūpniecības nozares pārstāvjiem, darba devējiem un patērētāju organizācijām, tādēejādi rodot kompromisa priekšlikumu nākotnes atbalsta mehānismam. Visreālistiskākā iespēja ir, ka tas balstītos uz tirgus principiem izsoļu veidā, atbalstu iegūstot tam komersantam, kurš izsoles procedūras ietvaros var piedāvāt saražot enerģiju par zemāko cenu vai piemaksu pie tirgus cenas.

Vai nozares mazo sektoru apgrūtināšana nākotnē atrisinās OIK problēmu? Piemēram, vēja enerģijas ražotāji saņem tikai 2,5% no visa OIK atbalsta, bet ir skaidri redzami lielākie saņēmēji – biogāzes un biomasas stacijas, koģenerācijas stacijas un Latvenergo TEC?
Ir jārod komplekss risinājums nozares sakārtošanai un attīstībai, nevis jāskatās uz vienu no tehnoloģijām. Tas, kāds ir sadalījums obligātajā iepirkumā starp dažādām tehnoloģijām, ir radies iepriekš pieņemtu lēmumu rezultātā. Negribētu apgalvot, ka pastāv mazā atjaunojamās enerģijas nozare un lielā atjaunojamās enerģijas nozare. Latvijā šis īpatsvars starp dažādām tehnoloģijām ir radies apstākļu sakritības rezultātā. Piemēram, biogāzes elektrostaciju attīstība ir zināmā mērā saistīta ar papildu investīciju piešķiršanu šo staciju būvniecībai no Lauku atbalsta dienesta atbalsta programmām, lai risinātu atsevišķas lauksaimniecības programmas. Biomasas elektrostacijas ir attīstījušās, lai īstenotu pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem centralizētajā un decentralizētajā siltumapgādē, tādejādi samazinot maksājumus iedzīvotājiem dažādās Latvijas vietās.

Visu interviju Jāspēj pārdot brīvajā tirgū lasiet 26. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.