Tādu viedokli Db.lv saņēma no Ekonomikas ministrijas pēc publicēta raksta, kurā ekonomikas ministrs Artis Kampars atsaucas uz kaut kur redzētiem pētījumiem, kas apgalvo, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu kļūt par slānekļa gāzes lielvalsti. Ministrs savā runā esot atsaucies uz Financial Times pētījumu, DB norādīja Arta Kampara padomniece komunikāciju jautājumos Elīna Bīviņa, piebilstot, ka ministra sacītais par slānekļa gāzi interpretējams tikai kontekstā ar ļoti mainīgo situāciju enerģētikā.

Oficialais Ekonomikas ministrijas viedoklis par slānekļa gāzi esot šāds: «Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzes iegulu apjomiem Latvijas zemes dzīlēs, jo par šo jautājumu nav veikta padziļināta izpēte. Zināms, ka iepriekš veiktie ģeoloģiskie novērtējumi par zemes dzīļu iežu struktūru Latvijas teritorijā pieļauj teorētisku iespēju, ka tajās varētu atrasties slānekļa gāzes iegulas. Tomēr detalizētākas informācijas iegūšanai par šo pētījumu lūdzam vērsties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, kuras rīcībā vajadzētu būt šī pētījuma datiem. Ekonomikas ministrija atzīst slānekļa gāzes nozīmi enerģētikā un atbalstīs iesaistīto institūciju iniciatīvas veikt detalizētāku Latvijas zemes dzīļu izpēti.»