Liepājas domes ārkārtas sēdē nolemts aicināt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veidot īpašu darba grupu, lai izvērtētu iepriekš pieņemtos normatīvos aktus par siltumapgādes organizēšanu pašvaldībās, kā arī risināt jautājumu par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.

Iepriekš pieci Liepājas domes deputāti bija iesnieguši prasību sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai izskatītu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada 2.aprīļa spriedumu lietā par siltumapgādes organizēšanu Liepājā, kā arī pieņemtu lēmumu, ar kuru apturēt saistošo noteikumu darbību, kas pilsētā nosaka atsevišķu zonējumu, kurā veicināma centralizētā siltumapgāde un nav iespējama fosilo (piemēram, dabasgāzes) enerģijas resursu izmantošana, kā izņēmumu pieļaujot jebkāda atjaunojama siltumenerģijas avota izmantošanu (siltumsūknis, saules enerģija, elektrība). Līdzīgu tiesību normu kā pašvaldības saistošajos noteikumos paredz arī Ēku energoefektivitātes likums, kas stājies spēkā šā gada 9.janvārī.

Šobrīd, uzskata Liepājas domes Juridiskā daļa, ir konstatēta tiesību normu kolīzija jeb pretrunas starp Enerģētikas likuma 50.pantu, kas nosaka, ka ēku un būvju īpašniekiem ir iespējams izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, un Enerģētikas likuma 51.pantu, kas nosaka, ka pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas, var noteikt siltumapgādes attīstību, izdodot saistošos noteikumus, kā arī Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantu.

Saistošo noteikumu viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt Liepājā tādu siltumapgādes sistēmu, kas visus liepājniekus nodrošinātu ar patērētājiem iespējami lētāku, kā arī drošu un ilgtspējīgu siltumapgādi. Atceļot siltumapgādes zonējumu, ieguvēji būtu lielie patērētāji, taču siltumapgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas ar tarifu būtu jāsedz galvenokārt iedzīvotājiem daudzdzīvokļu namos, skaidro Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Guntars Krieviņš (LP).

Ārkārtas sēdē deputāti noraidīja iesniegtā lēmumprojekta redakciju, taču pieņemts lēmums aicināt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izveidot ekspertu darba grupu situācijas izvērtēšanai un nepieciešamības gadījumā rosināt grozījumus normatīvajos aktos vai atcelt Liepājas domes saistošos noteikumus.

Liepājas domes ārkārtas sēde tika sasaukta pēc deputātu Ivara Kesenfelda (VL-TB/LNNK), Stīna Lorensa (Reģionu alianse), Elitas Kosakas (PCTVL), Nauma Vorobeičika (SC) un Romana Miloslavska (SC) lūguma.