«Jau tuvākajā laikā mēs aicināsim visus Baltijas enerģētikas ministrus pie viena galda un centīsimies ar viņiem vienoties. Mēs esam sagatavojuši savu piedāvājumu, kurā paredzam, ka baltieši solidāri sadarbosies enerģētikas projektu realizācijā- Lietuvā līdz 2020. gadam nododot ekspluatācijā Visaginas AES, Latvijā attīstot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Igaunijā attīstot jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un vienojoties par kopīgu regulējumu attiecībā uz trešajām valstīm,» tā ekonomikas ministrs Artis Kampars. DB jau rakstīja, ka pašlaik katra Baltijas valsts vēlas LNG termināli būvēt pie sevis: lietuvieši Klaipēdā, igauņi Paldiskos un latvieši pēc Latvenergo pētījuma pabeigšanas ir oficiāli paziņojuši, ka labākā vieta šim terminālim ir Rīga.

Ar šo kopējo enerģētikas projektu paketes piedāvājumu Ekonomikas ministrija iecerējusi ar pārējiem baltiešiem vienoties pāris mēnešu laikā, lai vēl līdz šī gada beigām sāktu LNG termināļa projektēšanu. Kampars atzīst, ka grafiks, līdz 2016. gadam pabeigt termināli ir ļoti «saspiests» tomēr reāls, lai gan vairāki citi nozares eksperti, piemēram, E.ON Ruhrgas pārstāvis a/s Latvijas Gāze Jorgs Tumats norādījis, ka LNG termināļa būvniecībai vajag vismaz 6-7 gadus.

Tomēr šajā gadījumā Latvijai svarīgi ievērot nospraustos termiņus, lai saņemtu ES līdzfinansējumu. LNG terminālis Rīgā varētu izmaksāt 300- 400 milj. eiro. Ekonomikas ministrijai pašlaik nav līdz galam skaidrs termināļa finansējuma modelis: to varētu finansēt kāds konkrēts investors, kas ieguldījumus atgūtu no termināļa peļņas. Taču tā kā daudzi enerģētikas eksperti norādījuši, ka LNG terminālis Baltijā nav komerciāls projekts, tad investoram varētu tikt piedāvāti arī garantētās jaudas maksājumi, līdzīgi kā TEC-2 gadījumā, kurus solidāri segtu visu Baltijas gāzes patērētāji caur tarifiem. Par precīzām patērētāju izmaksām EM vēl nerunā, tāpat kā par projekta atmaksāšanos- šie jautājumi pētāmi pēc tam, kad pieņemts konkrēts gala lēmums Baltijas valstu līmenī. Tāpat pagaidām nav arī īstas skaidrības, no kurienes LNG uz Latviju tiks vesta.

EM esot runājusi ar vairākām LNG piegādes valstīm Kataru, Alžīriju, Apvienotiem Arābu Emirātiem un pat ASV, pieļaujot, ka arī LNG piegādātāji varētu iesaistīties šajā projektā kā investori. «Interese no LNG piegādātājiem ir ļoti liela, jo Latvija LNG var uzpirkt vasarā, kad viņiem tradicionāli ir zemākais noiets. Turklāt Baltijā nevienai kompānijai nav pieredze LNG pirkšanas un pārdošanas darījumos,» tā EM valsts sekretārs Juris Pūce. Savu potenciālo interesi iesaistīties LNG tirdzniecībā Latvijā DB pauda arī a/s Latvijas Gāze lielākais akcionārs E.ON Ruhrgas. Līdz ar to termināļa īpašnieki varētu būt trīs Baltijas valstis un kāda ārvalstu kompānija, kas nodarbotos ar LNG tirdzniecību.
Papildu cīņai Baltijas līmenī, Ekonomikas ministrijai būs jāmeklē kopsaucējs arī ar pašmāju smagsvariem. Aivars Lembergs LNG termināli grib būvēt Ventspilī, nodēvējot veikto izpēti par neprofesionālu, ko veikuši «speciālisti no Marsa», arī Itera Latvija šefs Juris Savickis no savas ieceres par LNG projektu Rīgā atkāpties negrasās, kamēr Artis Kampars sadarboties ar pašreizējiem gāzes piegādātājiem Latvijai nevēlas.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.