Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka LM ir liels uzņēmums, kas nodarbina ļoti daudz cilvēku. «Katram liepājniekam kāds tuvāks vai tālāks ģimenes loceklis ir vairāk vai mazāk saistīts ar šo uzņēmumu. Attiecīgi arī katras ģimenes ienākumi ir atkarīgi no tā, cik tie šajā darba vietā būs regulāri un pastāvīgi,» sacīja I. Kalvāne.

NVA direktore skaidroja, ka vislielākā problēma būs tad, ja cilvēkiem, kas ir šauri specializējušies darbam LM, nebūs iespējas strādāt līdzīgu darbu. NVA šādā krīzes situācijā sniegtu palīdzību, šiem cilvēkiem piedāvājot kvalifikācijas celšanas programmas, pārkvalifikācijas programmas un pagaidu darbavietas. Tomēr tas esot tikai īsa termiņa risinājums. «Bezdarba mazināšanas zāles ir darbavietas. Šobrīd Liepājā NVA reģistros ir aptuveni 150 brīvas darbavietas, kas ir desmit reizes par maz, lai varētu kvantitatīvi sadalīt uz LM strādājošajiem,» skaidroja I. Kalvāne. Viens no risinājumiem varētu būt mobilitātes programma, tomēr LM ir liels uzņēmums un, ja ir problēma tik lielai cilvēku grupai, tad šāds risinājums vajadzīgs komplekss.

Db.lv jau vēstīja, ka jautājums par iespējamo valsts atbalstu LM šodien tiks skatīts valdības sēdē aiz slēgtām durvīm. A/s Liepājas metalurgs desmitos miljonu latu lēšamais glābšanas plāns pieļauj jaunas valsts garantijas un sola zaudējumus kreditoriem.

Netiek izslēgts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Uz sēdi uzaicināts arī Liepājas mērs Uldis Sesks un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Liepājas dome valdībai sagatavojusi ziņojumu par LM ietekmi uz pilsētas budžetu un ekonomisko situāciju. LM vadība jau pirms nedēļas iesniegusi Ekonomikas ministrijai savu pretkrīzes plānu, kas satur gan uzņēmuma rīcību zaudējumu mazināšanai, gan arī vēlamo valsts atbalsta apjomu un formu.