Viņš arī norādīja, ka pagaidām vēl nav zināms, kad varētu tikt pabeigts projekta ietekmes uz vidi novērtējums, jo patlaban tiekot izstrādāts darba uzdevums. Savukārt kopējās projekta aptuvenās izmaksas ir ap 500 milj. Ls.

Kopējā plānotā VES jauda ir 200 MW (47 - 80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas, kas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei, kur mazākais attālums no sauszemes ir 8 km, lielākais - pilnībā aiz apvāršņa.

VES paredzēts uzstādīt jūrā tālu no krasta, tādēļ pirms detalizēta novērtējuma izstrādes nav paredzēti pasākumi nelabvēlīgas ietekmes uz vidi mazināšanai, jo tāda pašlaik netiek sagaidīta. Tuvākajiem alternatīvajiem novietojumiem paredzamā nebūtiskā ietekme uz ainavu (propelleri redzami pie apvāršņa) nav novēršama. Tālākajos alternatīvajos novietojumos propelleri no krasta līnijas nebūs redzami.

DB šā gada pavasarī rakstīja, ka Baltic Wind Park strādā pie projekta, lai uzbūvētu 200 MW jūras vēja parku Latvijā. Uzņēmums plāno daudzas vēja turbīnu detaļas var ražot uz vietas Latvijā. Baltic Wind Park priekšlikums ir savu jūras vēja parka projektu paplašināt, izveidojot Latvijā jaunu zināšanu un izstrādes klasteri jūras vēja enerģētikas jomā.

«Projekts ir iecerēts kā placdarms, lai šajā klasterī iesaistītos Latvijas labākie zinātnieki un vietējie uzņēmumi, piemēram, Liepājas metalurgs, Rīgas vagonbūves rūpnīca, Valmieras stikla šķiedra u. c. Šī sadarbība ļautu mums attīstīt spēcīgus nišas produktus un apgūt jaunus tirgus segmentus, jo jau tagad iespējams prognozēt, ka, ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus Japānā, vēja enerģija arī nākotnē būs nopietns virziens pasaules enerģētikā,» iepriekš skaidroja A. Siliņš.