Elektroenerģijas tirgus Latvijā tika atvērts pirms gandrīz trim gadiem, proti, Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas no 2007. gada 1.jūlija ļāva patērētājiem iepirkt enerģiju arī no citu valstu ražotājiem. Šī lēmuma rezultātā Latvijā tika gaidīta straujāka tirgus attīstība, jaunu dalībnieku ienākšana un plašākas izvēles iespējas galapatērētājiem, it īpaši lielajiem uzņēmumiem, skaidro A. Tihane.

Viņš to skaidro, ka Latvijas tirgus attīstību bremzējot novecojusī likumdošana, jo pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nav būtiski mainīti kopš tirgus atvēršanas brīža un tie vairs neatbilstot pašreizējai situācijai.

Savukārt attiecībā uz izmaiņu ieviešanu ir vērojama vispārēja pasivitāte, jo visa atbildība tiekot uzvelta uz tirgus dalībnieku pleciem, sagaidot, ka viņi paši ne tikai atradīs problēmas, bet arī izstrādās risinājumus.

A. Tihane arī min, ka tirgu bremzē – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pasīvā loma elektroenerģijas tirgus regulēšanā un attīstīšanā, kā arī kopējais sakārtotības trūkums šajā sfērā.

Piemēram, pašlaik regulators nevar būt iniciators tarifu izmaiņām. Tāpēc teorētiski pastāvot absurda situācija, ka elektroenerģijas cenas nekad nevarēšot samazināties, jo regulatoram nav pilnvaras ierosināt šo cenu samazinājumu, savukārt pašiem elektroenerģijas piegādātājiem gluži dabiski neesot nekādas intereses veikt šādas izmaiņas.

Pērnā gada aprīlī Baltijas valstu premjerministri parakstījuši savstarpēju vienošanos, kura paredzot, tirgus pilnīgu atvēršanu un tā attīstību. Tikai Latvijā pagaidām neesot atradusies institūcija, kas uzņemtos atbildību par mērķu izpildi un līdz ar to, katrs darot, ko un kā māk, bilst uzņēmuma pārstāvis.