«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas normāla padeve nav kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi, bet otrā nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis. Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. Viņš norāda: situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka vairāki ārvalstu pircēji neizprot Krauss kavēšanos ar piegādēm, un tāpēc tie savus pasūtījumus izvietojuši citur. «Diemžēl šos pazaudētos klientus diez vai spēsim atgūt,» tā G. Gulbis.

Viņš norāda, ka situācija veidojas ļoti dīvaina, jo neesot iespējams prognozēt, kad uzņēmuma energoapgāde normalizēsies, tāpēc vairums darbinieku palaisti bezalgas atvaļinājumā. Viņš ir pārsteigts par to, cik ilgi šāda situācija, kad energopadeve tiek atslēgta ik rītu ap 8, bet atjaunota ap 18, turpināsies, jo neviens energokompānijā paskaidrot neesot varējis. «Nevēlamies skandalēties, taču, ja Latvenergo struktūras SIA Krauss būtu brīdinājušas savlaicīgi, mēs šobrīd vispār nebūtu darbinājuši ražotni, bet pasūtījumu izpildi būtu uzticējuši citiem,» tā savu pozīciju skaidro G. Gulbis. «Ceru, ka ar šādu precedentu pietiks, lai Latvijas mērogiem ļoti lielais un varenais valsts enegouzņēmums saprastu, ka elekroenerģijas patērētāji cieš zaudējumus, kas tieši un netieši sit pa kabatu valsts makam, eksportam un grauj Krauss reputāciju,» tā G. Gulbis.

Tas, ka Latvijas energosistēmā ir svārstīgs spriegums, t.i. veidojas tā sauktie sprieguma iekritumi, uz kuriem jutīgāka tehnika reaģē izslēdzoties un pēc kāda laika arī no tā bojājas, Latvijas uzņēmēji jau ir «pieraduši». Sadales tīkli tiešos zaudējumus saviem klientiem sedz tikai tad, ja ir pierādāms, ka tie radušies tieši neprasmīgas a/s Sadales tīkli darbības dēļ. Bijušais a/s Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko DB skaidro, ka visbiežāk sprieguma iekritumus rada tieši klienta īpašumā esošie tīkli, kas nereti neesot pietiekami labā tehniskā kārtībā, nevis Latvenergo saimniecība. Taču jebkurā gadījumā, lai noskaidrotu svārstību iemeslus, Latvenergo piedāvājot uzstādīt tā dēvētos reģistratorus, kas tehniski fiksē, kuros tīklos ir problēmas. Pēc tam, kad problēmas izcelsmes vieta konstatēta, esot iespējams tai meklēt kādu risinājumu.