Viņš atzīmēja, ka Latvenergo nevar zināt, kas slēpjas aiz skaitītāja, proti, vai tur ir daudzbērnu ģimene vai arī onkulis ar baseinu. Runājot par robežu 1200 kW, I.Zariņš pauda viedokli, ka arī šis risinājums neesot pārāk veiksmīgs, taču tas esot vienīgais, ko Latvenergo varējis izdarīt dotajā situācijā.

I.Zariņš arī uzsvēra, ka Latvijā neesot mērķtiecīgas enerģētiskās politikas un ilgtermiņa redzējuma par to, ko un kā mēs vēlamies darīt. Viņš skaidroja, ka tarifiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un sociālie jautājumi vai aspekti to aprēķināšanā neietilpstot.

Savukārt SPRK uzklausīšanas sanāksmē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš par Latvenergo tarifiem sacīja: «Līdz 100 kilovatstundām mēnesī, pēc mūsu aptaujām, patērē mazāk nekā 10% mājsaimniecību. Līdz ar to tajā tarifu grupā, ko a/s Latvenergo apņēmies subsidēt ar lētāku elektrību, ietilpst nevis iedzīvotāji, bet šķūnīši, trepju telpas un citas neapdzīvojamās platības. Es nevaru to pierādīt, bet, tā kā mūsu dati ar Latvenergo tik radikāli atšķiras, rodas bažas, ka Latvenergo ar jauno tarifu projektu metodiski māna sabiedrību.»

Ja SPRK akceptēs jauno tarifu projektu, tad mājsaimniecībām, kuras iztērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā, par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc Eurostat datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā, iepriekš rakstīja Neatkarīgā.