Saskaņā ar tiem, pēckrīzes Latvijas ekonomikas galvenais dzinējspēks – apstrādes rūpniecība - janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi piedzīvojusi produkcijas izlaides pieaugumu par 16,8%.

Visticamāk ražotāji pašlaik plūc uzlabotās konkurētspējas augļus, jo ārējā vide tomēr ir pasliktinājusies, secina Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot, ka šogad visticamāk apstrādes rūpniecība pieaugs lēnāk nekā pērn.

Tik un tā joprojām sagaidām, ka šogad apstrādes rūpniecība varētu pieaugt lēnāk nekā 2011.gadā.

«Jāatzīmē, ka gada sākums ir bijis ļoti veiksmīgs arī mazumtirdzniecībā un transportā, līdz ar to praktiski vairs nav šaubu par labiem izaugsmes rādītājiem arī ekonomikā kopumā pirmajā ceturksnī, ievērojot, ka viļņu augstums pasaules ekonomikas okeānā pakāpeniski samazinās,» nākotnes izredzes ekonomikā ieskicē P. Strautiņš.

«Gads iesācies vareni, kas, protams, vairo optimismu un ļauj prognozēt visai labus iekšzemes kopprodukta pirmā ceturkšņa datus. Taču no otras puses liek arī uzdot jautājumus par esošo tendenču noturību visa gada garumā. Un tomēr, galveno lomu turpinās diktēt notikumi eirozonā un šo valstu patērētāju un uzņēmēju noskaņojums,» ekonomisko konjunktūru komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš gan pieļauj, ka pašreizējais ražošanas pieaugums var strauji apsīkt, ja gala ES patērētājs savos tēriņos kļūs arvien selektīvāks. Ražošanas procesam ir pietiekami liela inerce, kas atspoguļo patēriņa izmaiņas ar zināmu laika nobīdi un negarantē tikpat raitus norēķinus, piebilst D. Gašpuitis.