Ražošana
2012. gada 30. augusts 08:10
Latvijas tranzīta koridors vienmēr būs pieprasīts, izdevniecības Dienas bizness, zvērinātu advokātu biroju BDO Zelmenis&Liberte un Krievijas konsultāciju kompānijas Nalogi i pravo rīkotajā konferencē «Krievijas dalība PTO - Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» DB norādīja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta rektora padomnieks Artjoms Maļgins. Tas notiks, neskatoties uz Krievijas ostu plānoto attīstību.
Latvijai tagad paveras jaunas iespējas, kur tā var kļūt par komplektēšanas centru, kurā tiek radīta pievienotā vērtība. Tieši šobrīd to var veicināt fakts, ka Latvija ir pilnībā «ierakstījusies» Eiropas ekonomikā, tā ar vislielākajām problēmām iegāja krīzē, bet daudz ātrāk par pārējām no tās tika ārā, saka A. Maļgins.
Šeit ir augsti kvalificēts darbaspēks. Viņaprāt, lauksaimniecības produktu pārstrādes, augsto tehnoloģiju un citās jomās ir jārodas jauniem kopuzņēmumiem, jo ražot Eiropas Savienības valstīm pietuvinātās teritorijās ir ērtāk.
Un otrādi - Eiropas kompānijas varētu izmantot Baltijas valstis, tostarp Latviju kā placdarmu darbam Krievijā. Neizbēgami ir jāattīstās arī ražošanai, jo valsts nevar pārtikt tikai no tranzīta vai būt tikai banku centrs. Uz šādu komplektēšanas centru izveides nepieciešamību regulāri norādījuši arī Latvijas loģistikas jomas uzņēmēji.
Viens no lielākajiem ieguvējiem Krievijas dalībai PTO, kas dos dažādu muitas tarifu pakāpenisku samazināšanu no vidēji 11-12 % uz 7-8%, nenoliedzami būs Latvijas tranzīta nozare, norādīja ekonomikas doktors Uldis Osis. Latvijas dzelzceļam līdz ar to gaidāms kravu pieaugums, jo jau no nākamā gada vidus paredzēts atcelt diskriminējošos tarifus, kas tiek piemēroti virzienā uz ārvalstu ostām.
Savukārt citās nozarēs nebūs tāds ekonomisks grūdiens, jo konkurence saglabāsies un visām valstīm būs vienādi noteikumi, tā viņš. Kaimiņvalsts dalība PTO varētu būt arī pagrieziena punkts, lai Krievijas līdzšinējais neefektīvais ekonomikas modelis, kas balstās uz izejvielu ieguvi un tirdzniecību, tiktu lauzts, prāto U. Osis. Viņaprāt būtu vērts ņemt vērā Ķīnas pieredzi, kur, pat saglabājot politisko režīmu, 20 gadu laikā izdevies mainīt valsti līdz nepazīšanai, jo tiek veicināta ekonomikas, biznesa un tirdzniecības atvērtība, kā arī rūpniecisko zonu veidošanās. Par to, ka pozitīvas izmaiņas jau notiek, liecina fakts, ka 30 - 40 km attālumā no Maskavas atver loģistikas parkus, tā cenšoties padarīt galvaspilsētu par starptautisku kravu tranzīta un pārkraušanas centru.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.