Lai arī Klaipēdā neviens neuzsver konkurenci ar Liepāju, tomēr tā pastāv – arī Liepājā ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ), tikai, atšķirībā no Klaipēdas, vēju pilsētā uzņēmumi neatrodas vienkopus, pirmdien raksta laikraksts Diena, kā spēcīga Klaipēdas Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) uzņēmuma piemēru minot karsto ēdienu iepakojuma ražotāju Pack-Klaipeda.

Klaipēdas BEZ darbojas 23 uzņēmumi. Zona, kas radīta 2002. gadā, uzņēmusi apgriezienus un tagad dod darbavietas teju 1300 cilvēkiem.

Klaipēdas BEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums veido vairāk nekā 863 milj. eiro gadā. Lai būtu šajā zonā un saņemtu nodokļu atvieglojumus, galvenais nosacījums komersantam – jāiemaksā miljons eiro. Tomēr, kā atzīst BEZ ģenerāldirektors Eimants Kiuduls, «lai iekļūtu BEZ, rindā neviens nestāv, jo mēs esam tie, kas stāv rindā pēc uzņēmumiem». Mazākā daļa – 40% - no Klaipēdas BEZ strādājošajiem uzņēmumiem ir vietējie.

Klaipēdas BEZ Polija ir pats nopietnākais konkurents investīciju piesaistē. «Tā nosmēlusi krējumu,» norāda E. Kiuduls.

Neņemot vērā to, ka pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Klaipēdā ir sarucis par desmit tūkstošiem, ekonomikas zonas klātbūtne ir palielinājusi tās pievilcību investoru acīs. «Attīstības rādītājos Lietuvas pilsētu vidū Klaipēda ieņem otro vietu. Mūs pārspēj vien galvaspilsēta Viļņa,» norāda Klaipēdas BEZ pārstāvis Ričards Zulcs.

56 darbinieku uzņēmums Pack-Klaipeda ir viena no vadošajām rūpnīcām Eiropas Savienībā (ES), kuras ražotie karsto ēdienu iepakojumi un olu iepakojumi nonāk pie ES valstu, Krievijas, Baltkrievijas un Norvēģijas iedzīvotājiem, vēsta laikraksts.

«Baltijā neviens cits tādus iepakojumus neražo, tikai ieved no Krievijas vai Baltkrievijas. Latvijā mūsu uzņēmumu pārstāv kompānija Gemoss, strādājam arī ar Co Priedes Ķekavā,» stāsta Pack-Klaipeda komercdirektors Lins Šimanskis.

Rūpnīca izgatavo 11 milj. iepakojumu gadā un nākotnē cer palielināt jaudu līdz 14 milj. iepakojumu gadā. Lai izgatavotu vienu karsto ēdienu trauku, nepieciešamas četras dienas.

Liepājas SEZ uzņēmumi saņem nodokļu atlaidi 80% apmērā, un nekustamā īpašumu nodokļa atlaide sasniedz pat 100%. «No vienas puses – mēs un Klaipēda esam konkurenti, no otras puses – mēs darbojamies vienā reģionā un esam ieinteresēti, lai kravas plūsmas ietu tieši caur šo reģionu,» stāsta Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vtkovskis, atzīstot, ka jebkurš uzņēmums, kas domā par ražošanu, noteikti salīdzina abu pilsētu zonu piedāvājumu.