
Lai mazinātu plūdus Daugavpils novadā, atsevišķi Latgales zemnieki par risinājumu uzskata Daugavpils HES celtniecību.
Daļai zemnieku jau vairākus gadus applūst lauki, kā rezultātā sējas darbi ievelkas pat līdz vasaras vidum. Zemnieki plūdos vaino Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) darbību un pauž sašutumu par esošo situāciju, prasot attiecīgo institūciju un dienestu atbildību.
Sventes pagasta z/s Stārķi īpašnieks Roberts Jonāns šogad graudaugu sēju pabeidza īsi pirms Jāņiem. Sējas aizkavēšanās iemesls – plūdu izraisītās sekas aptuveni 150 - 200 ha platībā. Zemnieks stāsta, ka jau vairākus gadus lauki applūst pēc tam, kad ledus Daugavā jau izgājis un nekādiem plūdiem nedz teorētiski, nedz praktiski vairs nevajadzētu būt. Līdzīgi bija arī šogad, kad zem ūdens vēl maija beigās bija liela daļa no viņa apsaimniekotajiem 525 ha platību. Tas Stārķu saimniekam neļāva savlaicīgi apsēt platības un gūt ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas. Līdzīga situācija bijusi arī pērn, kad R. Jonāns sējas darbus nebija pabeidzis pat jūlija sākumā. Toreiz viņš iesējis griķus, bet tie neesot padevušies, tāpēc šogad šāda kļūda netikšot pieļauta.
Rīgas HES tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs gan noraida zemnieku bažas un uzskata, ka plūdos varētu būt vainojama meliorācijas sistēma.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.