Kā piemēru Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Bille min ažiotāžu, kas izveidota ap Lauku attīstības programmas pasākumu «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana», cīnoties par Eiropas ekonomikas atveseļošanās  plāna naudām, kas deva iespēju palielināt projekta atbalsta intensitāti par 10 %. Lai šo iespēju varētu izmantot trīs kooperatīvu kopīgā pārstrādes projekta realizācijai, pārrunas ar zemkopības ministru ilga pat vairāku gadu garumā. Taču nesen apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalsta piešķiršanas nosacījumus šajā pasākumā paredz, ka palielinātā atbalsta intensitāte ir piemērojama visiem piena pārstrādes uzņēmumu iepriekšējā pieteikšanās kārtā iesniegtajiem projektiem, tāpat arī turpmākajās kārtās. Lēmums par šādiem grozījumiem tika pieņemts teju mēneša laikā, pat nesaskaņojot ar vienu no ietekmīgākajām lauksaimnieku organizācijām, kas līdz šim ir regulāri iesaistījusies šī pasākuma nosacījumu plānošanā, - LLKA.

Tāpat L. Bille uzsver, ka epopeja par iespēju piena savākšanas mašīnām pavasara un rudens periodos pārvietoties pa ceļiem, kuros izliktas masu ierobežojošās zīmes klimatisko apstākļu dēļ, ir beigusies ne visai veiksmīgi. Satiksmes ministrijas veiktie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos paredz, ka piena mašīnas pa šādiem ceļiem var pārvietoties tikai gadījumā, ja ceļa īpašnieka saskaņojums. Taču diemžēl ierēdņi nav aizdomājušies par to, kādu darbu šāda saskaņošana praktiski prasa no piena kooperatīviem, kuriem biedri ir no visas Latvijas.

Lai sasniegtu Skandināvijas valstu kooperatīvu līmeni, būtu jāizmaina pašreizējā  konkurenci regulējošā likumdošana Latvijā. Pašreiz Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pieļaujamā tirgus daļa ir 15 % vai 20 % atkarībā no tā, vai kooperatīvs nodarbojas ar biedru saražotās izejvielas tirdzniecību, vai arī papildus veic šo izejvielu pārstrādi. LLKA ir aicinājusi palielināt kooperatīvu maksimālo tirgus daļu līdz 40 %, taču nācies saskarties ar Konkurences padomes pretestību. LLKA uzsver, ka, vērtējot kopējo Eiropas Savienības (ES) tirgu, pat apvienojot 40 % tirgus daļu Latvijas ražotāji ir niecīgi spēlētāji kopējā ES tirgū. Salīdzināšanai - Dānijā konkurences nosacījumi nav attiecināmi uz kooperatīviem, kā rezultātā, piemēram, piena kooperatīva Arla Food tirgus daļa sastāda 93 %. Tāpat, Somijas piena kooperatīva Valio tirgus daļa ir 80 %. Minētie kooperatīvi nodarbojas ar piena pārstrādi, bet, piemēram, Zviedrijā graudu kooperatīvs Lantmannen ir mārketinga kooperatīvs, taču arī tā tirgus daļa ir salīdzinoši liela – 60 %.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka nepieciešama stingra valsts nostāja attiecībā uz kooperācijas lomu lauksaimniecības attīstības veicināšanā. LLKA arī atgādina, ka gandrīz visu politisko partiju pirmsvēlēšanu kampaņas aktivitātēs bija ietverts solījums attīstīt lauksaimnieku kooperāciju.