Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka tiešo maksājumu atbalstu nākotnē vajadzētu orientēt uz aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī ieviest jaunu shēmu mazām lauku saimniecībām. Tāpēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) organizētās darba grupas diskusijā par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013.gada spriests par definīciju un kritērijiem, kas ir aktīvs lauksaimnieks un kas ir maza saimniecība.

Vairākums atzina: nevar domāt individuālā līmenī, jo ir jāatbalsta tie, kam atbalsts ir vajadzīgs – attīstībai un izaugsmei, un ir jāņem vērā Latvijas reālā situācija, kur 90% ir mazas un vidējas saimniecības.

Nevar uzlikt Latvijai nosacījumus, no cik lielas saimniecības var saņemt atbalstu, jo pretējā gadījumā var sanākt, ka atbalstīta tiks tikai mazu Latvijas segmenta daļu, izteicās Ligita Silaraupa (LOSP/ Latvijas Zemnieku federācija).

Darba grupā daudzi dalībnieki uzsvēra, ka atbalsts jākoncentrē uz visām tām mazajām saimniecībām, kuras perspektīvā attīstīsies, nevis uz milzīgām saimniecībām, kuras ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka ir spējīgas pašas efektīvi darboties tirgū.

Izskanēja viedoklis, ka lielas saimniecības zināmā mērā vienmēr ir bijušas nestabilas un pakļautas dažādiem riskiem. Ja bankrotē liela saimniecība, tad to pārpirkt ir spējīgi tikai ārzemju investori. Mazās saimniecības vienmēr ir bijušas visādā ziņā stabilākas un drošākas.

Tagad prioritārais jautājums nav kā sadalīsim ES maksājumu aploksni Latvijai, bet gan jādomā kā mēs varam pierādīt ES, cik liela aploksne mums ir nepieciešama, sacīja Gustavs Norkārklis (LOSP/ Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija).

Uz politiku būtu jāskatās gan Latvijas, gan ES līmenī, nevis šauri savu saimniecību līmenī, akcentē lauksaimnieki.

Diskusijas ES līmenī par KLP nākotni vēl nav notikušas līdz ar to lauksaimniekiem ir tikai nojausma, ka valstis, kuras ir maksājumu saņēmējas līderes, pielietojot visus lobija instrumentus centīsies panākt, lai saglabātu savus vēsturiski lielos maksājumus.