Lai arī Latvija ES budžeta naudas izteiksmē ir ieguvēja, joprojām turpmākajos gados saglabāsies nevienlīdzība lauksaimniecībā. Kā liecina ES daudzgadu budžeta provizoriskie sarunu rezultāti, Kohēzijas politikai atvēlētais finansējums tekošajās cenās nākamajam periodam no 2014. – 2020. gadam varētu būt 4,77 miljardi eiro, tiešmaksājumiem – 1,7 miljardi eiro, lauku attīstībai – 966 miljoni eiro. Papildus virs kohēzijas aploksnes jauniešu bezdarba novēršanai būs pieejami līdz 89 miljoniem eiro, bet CEF jeb transporta projektiem – līdz 672 miljoni eiro. Kā papildus ieguvumi līdzās garantētajām aploksnēm tiek minēta iespēja iegūt finansējumu arī no citām programmām un instrumentiem, tostarp iekšlietu nozarē, studentu apmaiņai, zinātnei un pētniecībai, MVU atbalstam. Kopumā sagaidāms, ka bez garantētajām aploksnēm tiks saņemts papildus finansējums valsts attīstībai aptuveni viena miljarda eiro apjomā.

EK pārstāvniecības Latvijā preses un informācijas nodaļas vadītāja Sanita Jemberga gan norāda, ka pašlaik gan nav iespējams pateikt, cik naudas saņems katra valsts. Atsevišķās izdevumu pozīcijās katrai valstij pieejamais minimālais un maksimālais finansējums nav noteikts un tas būšot atkarīgs no iesniegto projektu kvalitātes. Attiecībā uz līdzekļiem lauku attīstībai EK tagad būs jāizstrādā noteikumi līdzekļu apguvei. Lai gan daudzu valstu valdības nāk klajā ar paziņojumiem par gaidāmajām iemaksām ES budžetā vai paredzamo kohēzijas un lauksaimniecības naudas aploksni, EK to nekomentēs, jo sarunas starp Padomi un EP vēl tikai sāksies.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.